Plastmasas pārstrāde nav risinājums piesārņojuma krīzei – tas ir toksisks pasākums, kas apdraud mūsu veselību un vidi 17
Ir apkopoti pētījumi, kas liecina, ka pārstrādātā plastmasa ir toksiskāka nekā to neapstrādātās sastāvdaļas. To nevajadzētu uzskatīt par risinājumu piesārņojuma krīzei, brīdināja starptautiska, nevalstiska vides aktīvistu organizācija “Greenpeace”, vēsta “The Guardian”.
Ziņojumā, kas saistīts ar jaunu sarunu sākumu par iespējamo globālo plastmasas līgumu, teikts, ka atsevišķos pētījumos ir konstatēts, ka plastmasas sadalīšana pārstrādei izkliedē mikroplastmasas piesārņojumu vidē.
Pārstāvji no 173 valstīm pagājušajā gadā vienojās izstrādāt juridiski saistošu līgumu, kas aptvertu plastmasas “pilnu dzīves ciklu” no ražošanas līdz iznīcināšanai, par ko tiks spriests nākamo divu gadu laikā. Nākamnedēļ paredzēta tikšanās Parīzē, lai sarunās, kas jau ir kritizētas par to, ka no tām tiek izslēgtas jaunattīstības valstu kopienas, kurām kaitē plastmasas atkritumu izgāšana un dedzināšana, kā arī lielie atkritumu savācēji, kuriem ir izšķiroša nozīme otrreizējā pārstrādē.
Bez šīm balsīm pastāv bažas, ka sarunas ietekmēs korporatīvās intereses. “Plastmasas rūpniecības, tostarp fosilā kurināmā, naftas ķīmijas un patēriņa preču uzņēmumi, turpina izvirzīt plastmasas otrreizējo pārstrādi kā plastmasas piesārņojuma krīzes risinājumu,” norādīja Greiems Forbs, “Greenpeace” ASV globālās plastmasas kampaņas vadītājs.
“Bet … plastmasas toksicitāte faktiski palielinās līdz ar pārstrādi, un ir skaidrs, ka vienīgais reālais risinājums plastmasas piesārņojuma izbeigšanai ir masveida plastmasas ražošanas samazināšana.”
Kopš pagājušā gadsimta 50.gadiem ir saražoti aptuveni 8 miljardi tonnu plastmasas. “Greenpeace” ziņojumā ir recenzēti un starptautiski pētījumi, kas parāda ne tikai to, ka tikai neliela daļa (9%) plastmasas jebkad tiek pārstrādāta.
Ziņojumā teikts, ka pārstrādātā plastmasa bieži satur augstāku ķīmisko vielu līmeni, piemēram, toksiskus liesmas slāpētājus, benzolu un citus kancerogēnus, vides piesārņotājus, tostarp bromētos un hlorētos dioksīnus, kas var izraisīt izmaiņas organisma dabiskajā hormonu līmenī.
Plastmasas atkritumi, kas paredzēti pārstrādei, parasti tiek eksportēti no valstīm ar augstu ienākumu līmeni uz nabadzīgākajām pasaules daļām.
Plastmasa tiek ražotas ar toksiskām ķīmiskām vielām, un šīs ķīmiskās vielas vienkārši nepazūd, kad tā tiek pārstrādāta. Zinātne skaidri parāda, ka plastmasas pārstrāde ir toksisks pasākums, kas apdraud mūsu veselību un vidi visā pārstrādes procesā.
Vienkārši sakot, plastmasa saindē aprites ekonomiku un mūsu ķermeņus, kā arī piesārņo gaisu, ūdeni un pārtiku,.
Tiek prognozēts, ka plastmasas ražošana līdz 2060. gadam trīskāršosies.
“Greenpeace” uzskata, ka ir jāpanāk tūlītējs plastmasas ražošanas samazinājums, kas ir pirmais solis ceļā uz neapstrādātas plastmasas ražošanas pilnīgu izbeigšanu.
