Plūdi stipri bojājuši arī meliorācijas sistēmas; ZM prasīs papildus naudu 0
Lietavu izraisītie plūdi Latgalē un Vidzemē nodarījuši būtiskus postījumus arī meliorācijas sistēmām, informē Zemkopības ministrijā (ZM).
ZM norāda, ka paagājušajā nedēļā lielo lietavu dēļ daudzas upes Latgalē un Vidzemē izgāja no krastiem, appludinot plašas platības un nodarot vērā ņemamu postījumus ne tikai lauksaimniekiem un transporta infrastruktūrai, bet arī valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmām.
Valsts nozīmes meliorācijas sistēmām plūdos nodarīti postījumi kopumā trīspadsmit novados – Līvanu novadā cietis Ošas 1. poldera aizsargdambis D-1 un bojāta 31 valsts nozīmes ūdensnoteka (Daugavpils novadā Longa, Osinovka, Marjanovka, Līksna.
Kārsavas novadā bojāts Puškinevas grāvis, Solas-Ruskulovas, N-2 (133), Červonka, Šņitkas strauts, Ījovkas strauts, Riebiņu novadā Lecija, Zviergža, Rēzeknes novadā Geikinu strauts, Liska, Tarasīne, Iča, Piveļu grāvis, Sūļupe.
Ludzas novadā bojāts Aunejas strauts, Preiļu novadā polderis Nr.40 un Preiļupe, Riebiņu novadā Dzilna, Kārsavas novadā Strodu strauts, Alūksnes novadā Bērzupīte, Baltinavas novadā Kaņepe, Zvaiga; Viļakas novadā Vjada un Krākupe.
Savukārt Balvu novadā bojāta Paukle, Skujatne, Rugāju novadā Saipīte, kā arī izskalotas vairāk nekā 30 caurtekas, bojāti nogāžu stiprinājumi, iztekas, gultnē izveidojušies sanesumi un piesērējums.
SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) turpina apsekot meliorācijas infrastruktūru, lai apzinātu visus plūdu nodarītos postījumus un zaudējumus.
Valsts nozīmes ūdensnotekām un hidrobūvēm plūdu radīto bojājumu novēršanai nepieciešamās izmaksas jau patlaban pārsniedz 0,5 miljonus eiro, tāpēc ZM sadarbībā ar ZMNĪ, kam ir deleģēta valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārvaldība, līdz 15. septembrim iesniegs Ministru kabinetā ierosinājumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” plūdu bojātās meliorācijas infrastruktūras remontdarbu veikšanai.
