Ilustratīvs foto. Lidosta “Rīga”.
Ilustratīvs foto. Lidosta “Rīga”.
Foto: LETA/Ieva Čīka

VIDEO. Premjers nepiekrīt “KPV LV” un Nemiro plāniem atdzīvināt uzturēšanās atļauju programmu 0

Partija “KPV LV” un tās pārvaldītā Ekonomikas ministrija nolēmusi, ka Latvijas izaugsmes pamats būs darba spēka un naudas iepludināšana no Indijas. Šīs valsts pārstāvji nesenās vizītes laikā Latvijā neformālās sarunās aktīvi lobējuši, lai Latvijas politiķi atdzīvinātu uzturēšanās atļauju programmu. Tajā pret ieguldījumiem biznesā vai nekustamajos īpašumos ir iespējams iegūt iespēju brīvi ceļot un uzturēties Eiropā, šovakar vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
Lasīt citas ziņas

Ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) uzskata, ka šī ir unikāla iespēja, kas Latvijai noteikti jāizmanto. Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) pieļauj, ka uzturēšanās atļauju biznesu varētu pārskatīt un šo programmu vispār slēgt.

Raidījums atgādināja, ka 20.augustā Latvijā ieradās delegācija no Indijas. Tās vadībā Indijas viceprezidents Venkai Naidu. Pirmā tik augsta līmeņa Indijas amatpersonu vizīte Baltijas valstīs. Satikās ar Valsts prezidentu, premjeru un ministriem.

CITI ŠOBRĪD LASA
Līdzi atbrauca arī biznesmeņu delegācija ar uzņēmēju Ašišu Sarafu.

Neoficiāli zināms, ka vizītes gatavošanas laikā no Indijas puses saņemta prasība piedāvāt iespējamos investīciju projektus Latvijas reģionos. Tie indiešiem nav likušies interesanti un īsi pirms brauciena ieteikts sagatavot līdzīgu sarakstu ar objektiem Rīgā.

Tomēr, kad augusta nogalē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizēja “Latvijas – Indijas Biznesa forumu”, delegācijas vadītājs runājis tieši – viņus un viņam pazīstamos uzņēmējus interesē tikai iespēja saņemt uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā.

Pretī Latvijas pusei piesolīta nauda, ko mēs varētu guldīt ekonomikā un attīstīt ražošanu. Ašišs Sarafs pieprasījis tikšanos ar Pilsonības migrāciju lietu pārvaldi, lai uzturēšanās atļauju jautājumu risinātu pa tiešo. Tomēr pēc Latvijas vēstnieka Indijā un citu amatpersonu diplomātiskiem ieteikumiem, delegācija uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) tomēr nav devusies. Sarafs aizbraucis tālāk uz Igauniju, bet pieteicis, ka atpakaļceļā uz Indiju, varētu vēlreiz iebraukt Rīgā un šo jautājumu pārrunāt. Atkārtotā vizīte tomēr nenotika.

Ekonomikas ministrs Nemiro bija klāt sarunās ar biznesmeņiem no Indijas. Viņš saklausījis patiesu vēlmi investēt Latvijā miljonus un nolēmis palīdzēt šim plānam notikt.

Pirms vēlēšanām publiski izskanēja aizdomas, ka aiz partijas “KPV LV” stāv arī Aināra Šlesera intereses. Tieši viņš būdams Saeimas deputāts pirms 9 gadiem panāca grozījumus, kas ļāva apmaiņā pret nopirktu nekustamo īpašumu vai ieguldījumu vietējos uzņēmumos, trešo valstu pilsoņiem saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā. Šādi pie biļetes brīvai iebraukšanai Eiropā tika daudzi arī Krievijas politiskajai elitei pietuvināti ietekmīgi biznesmeņi, no kuriem vairāki šobrīd nonākuši melnajos sarakstos gan Latvijā, gan Eiropā.

Tagad atļauju izsniegšana ir būtiski sarukusi un “KPV LV” ministri nolēmuši, ka to nepieciešams reanimēt. Un darījumi ar Indiju būtu veids kā to izdarīt.

Indijas delegācijas mudinājums pārskatīt uzturēšanās atļauju saņemšanu būtu jāvērtē uzmanīgi un ne tik dedzīgi kā to vēlas Ralfs Nemiro. Tā uzskata ekonomikas ministra darba uzteikumu saņēmušais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols. Pēc viņa domām miglaini solījumi iebraucēju naudu ieguldīt ēkās vai finanšu fondos ir īstermiņa peļņa, kurā ieinteresēti atsevišķi uzņēmēji.

“Nekā Personīga” zināms, ka Nemiro premjeram Kariņam septembra sākumā bija pieteicis komandējumu uz Londonu. Brauciena mērķis bija vēlreiz satikt Indijas biznesa delegācijas vadītāju Ašišu Sarafu. Vīzītes rīkošanai jau tika piesaistīta Latvijas vēstniecība un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis. Tomēr premjers ministra komandējuma lūgumu neparaskstīja.

Premjers ir pret ekonomikas ministra centienus stiprināt Šlesera laikā radīto biznesa ideju un sola, ka varētu runāt par uzturēšanās atļauju programmas aizvēršanu. Pēc Kariņa teiktā tas rada riskus drošībai, bojā Latvijas reputāciju un nav ilgtermiņa plāns kā attīstit ekonomiku.

Nākšana pretī atsevišķiem Indijas biznesmeņiem nav vienīgais veids kā “KPV LV” vēlas atvieglot Latvijā iebraukšanu ārvalstniekiem. Pavasarī Saeimā pēc tobrīt vēl šīs partijas biedres Lindas Liepiņas ieceres nonāca priekšlikums ārvalstu studentiem Latvijā atļaut nedēļā strādāt 40 stundas. Tas nozīmē pilna laika darba dienu. Šobrīd likumā laiks ierobežots līdz 20 stundām. Liepiņa nepiekrīt idejas pretiniekiem, ka šādi daudzas augstskolas uzņems ārvalstniekus, kuri uz papīra skaitīsies studenti, bet dzīvē uz atvieglotiem noteikumiem būs iekļuvuši Eiropā, lai strādātu.

Šo ieceri Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja, jo kopā ar “KPV LV” nobalsoja “Apvienība Par”, “ZZS” un “Saskaņa”.

Kā “Nekā personīga” atklāja Ārlietu ministrija tās darbinieki no Indijas jau šobrīd saņem rekordlielu iespējamo vīzu pieteikumu skaitu. Pirms gada strādāšanai Šengenas zonā pieteikušies 1873 indieši. Vīza atteikta gandrīz pusei – 45 procentiem. Studētgribētāju bijis krietni vairāk – divarpustūkstoš. No tiem vīzu nesaņēma 791.

2018.gads: Šengenas vīzai pieteikumi – 1873, bet atteikts – 861 (45,97%); Latvijas nacionālajai vīzai (arī studentiem) pieteikumi – 2553, bet atteikts – 791 (30,98%).

Šogad – 2019.gadā līdz septembrim – aina ir līdzīga: Šengenas vīzai 1407 pieteikumi. Atteikumi gandrīz pusei no interesentiem. Latvijas vīzai 1764 pieteikumi un 611 iespējamie studenti tomēr uz Latviju braukt nevarēs.

2019.gads: Šengenas vīzai pieteikumi – 1407, bet atteikts – 659 (46,80%); Latvijas nacionālajai vīzai (arī studentiem) pieteikumi – 1764, bet atteikts – 611 (34,43%), ziņoja “Nekā personīga”.

Kā saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tad uz Latviju it kā studēt ir gatavi braukt arī cilvēki, kuri nespēj pat dažus teikumus noformulēt angļu valodā. Kas ļauj secināt, ka viņu patiesais mērķis nokļūt Latvijā nav saistīts ar izglītības iegūšanu.

SAISTĪTIE RAKSTI

Valsts drošības dienests (VDD) iepriekš brīdināja, ka “peļņas nolūkā Latvijā tiek izvērsta pastiprināta jauno studentu piesaistīšana valstīs, kur ir nozīmīga teroristu klātbūtne. Iespējamo studentu pārbaudes notiek pārāk virspusēji, un tas rada riskus, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var ieceļot radikāli tendētas personas”.

Negodīgo augstskolu darba izvērtējums joprojām pieklibo. Tā uzskata lielākajās Latvijas universitātēs. Kārļa Šadurska laikā ministrija jautājumu esot centusies sakārtot, bet saskarusies ar pamatīgu mācību iestāžu pretestību. Bet premjers uzskata, ka, grozot likumu, tiks slēpti atvērts darba tirgus iebraucējiem un iesaka koalīcijas partneriem to tā arī sabiedrībai skaidrot. Viņš pats ir pret šādu ieceri, jo valdība lēmusi, ka vispirms no ārvalstīm jācenšas piesaistīt augstākas “raudzes” speciālisti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
FOTO. Atklāts oficiālais Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāves iemesls
Būs jācīnās par izdzīvošanu. Vai “Nord Stream” skuju taka?
Lasīt citas ziņas
Ukraina iesniegusi pieteikumu paātrinātai uzņemšanai NATO 32
ASV paziņo par “smagām” jaunām sankcijām pret Krieviju 4
Putins okupēto Ukrainas reģionu iedzīvotājus pasludina par Krievijas pilsoņiem 40
FOTO. Pasakaini skati! Rudens izgreznojis atjaunoto Ķemeru vēsturisko parku Jūrmalā
Eksprezidents Bērziņš par Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu: Nepārdomāts un esošajai situācija neatbilstošs
18:05
Kuldīgas ielās atbalsta valsts aizsardzības dienestu
18:01
ASV paziņo par “smagām” jaunām sankcijām pret Krieviju 4
17:46
FOTO. Atklāts oficiālais Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāves iemesls
VIDEO. Ukrainas kritušo karavīru ģimenes, neslēpjot emocijas, no prezidenta saņem ordeņus 12
Eksprezidents Bērziņš par Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu: Nepārdomāts un esošajai situācija neatbilstošs
VIDEO. Sirdi plosošs skats: suns vārdā Krima gaida savus saimniekus, kas aprakti mājas gruvešos
FOTO. Īstas rudens skaistules! Nacionālajā dabas muzejā “uzmirdz” visdažādākās sēnes 1
Tā arī ir palicis noslēpums, vai tā bija nejaušība vai slēpta ziņa… Vai karalis Čārlzs mainīs britu un eiropiešu attiecības?
Uz vēlēšanām ar vai bez lietussarga? Laika prognoze sestdienai
Māris Antonevičs: Bieži spriests, ka Latvijā cilvēki vēlēšanās balso par “mazāko ļaunumu”
Laikraksts: Jaunzeme nav ļāvusi atstādināt vai rotēt fiktīvu krimināllietu sākušos VID darbiniekus
Tiesa patur apcietinājumā Bunkus slepkavības lietā aizturētos Uļmanu un Babenko
Natalka Homenko-Pozņaka: Putins nolēmis iet uz visu banku
Sēnes, kas vajadzīgas labai koku augšanai: kas tās tādas un kā pie tādām tikt?
Nodibinājums ceļ trauksmi par mēģinājumiem ietekmēt Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu 11
VIDEO. Latvijā dzīvojošais brazīlietis Felipe Gabriels laidis klajā jaunu dziesmu latviešu valodā 4
VIDEO. “Tu tā kā mani tagad bildini?”: Kambalu ģimenē gaidāmas lielas pārmaiņas 7
Vecāsmātes Hertas recepte – citrona kēkss
Būs jācīnās par izdzīvošanu. Vai “Nord Stream” skuju taka?
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
Atis Klimovičs: Priekšā nopietnu pārbaudījumu ziema
Sārts: Nevaru Latvijai solīt mierīgu un paredzamu nākotni
Policija sākusi resorisko pārbaudi par deputāta Kiršteina rīcību, apvainojot LTV žurnālisti
Vai nākamnedēļ gaidāmas krasas laikapstākļu pārmaiņas?
Pēteris Apinis: Latvijas ārstu biedrības divsimtgade 4
“Ak, cik burvīga iniciatīva! Žetons cēsiniekiem!” Soctīklotāji apbrīno “referendumu” bērniem 2