Purvītis apskatīja vismaz 50 ēku! Kā pirms 100 gadiem tika izvēlēta īstā Latvijas Mākslas akadēmija? 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Rīgā oficiāli darbu sāka Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) tās pirmā rektora, izcilā gleznotāja Vilhelma Purvīša vadībā.
Juridiski ar valdības lēmumu augstskolu dibināja 1919. gada 20. augustā (ideja bija radusies Pētera Stučkas lielinieku režīma laikā), taču atvēršana aizkavējās par diviem gadiem.
Vispirms galvenais traucēklis bija Neatkarības karš, pēc tam izrādījās, ka Rīgā nav viegli atrast akadēmijai piemērotas brīvas telpas.
Purvītis vēlāk apgalvoja, ka apskatījis ap 50 iespējamo ēku, taču vai nu tās neatbilda specifiskajām prasībām, vai arī nebija iespējams vienoties ar saimniekiem.
Interesanti, ka jau sākotnēji par piemērotāko akadēmijai “iedalījuma un apgaismošanas” ziņā atzina Rīgas Biržas komercskolu – to pašu 20. gadsimta sākumā celto namu, kur augstskola atrodas mūsdienās.
Idejai pat bija valdības akcepts, tomēr Rīgas Biržas komiteja, kam nams piederēja, 1921. gadā ieņēma nepiekāpīgu pozīciju. Galu galā izvēle krita uz valstij piederošo skolas ēku Kronvalda bulvāra un Muitas ielas stūrī, kur mūsdienās atrodas Rīgas Tehniskās universitātes E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte.
Tobrīd tur darbojās Vācu ģimnāzija, taču tai nācās izvākties. Tiesa, jau pēc gada izrādījās, ka arī šī māja akadēmijai neder, un LMA pārgāja uz Dzelzceļa virsvaldes namu Gogoļa ielā 3, kur atradās līdz 1940. gadam.
Pirmajā darbības gadā augstskolā uzņēma 206 studentus. Mācībspēki bija mākslinieki ar vārdu – Rihards Zariņš, Jānis Kuga, Roberts Tilbergs, Jūlijs Feders.
