Putins noslepeno ziņas par miera laikā kritušiem karavīriem 1
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parakstījis dekrētu, ar kuru informācija par miera laikā kritušajiem Krievijas armijas karavīriem tiek padarīta par valsts noslēpumu.
Dekrēts publicēts Krievijas valdības oficiālajā vietnē, un Putins to parakstījis trešdien. Tas paredz, ka valsts noslēpums ietver arī informāciju par Krievijas armijas “īpašajās operācijās” miera laikā kritušajiem pārstāvjiem.
Dekrēts pieņemts laikā, kad pieaug pierādījumi par Krievijas militāru iesaisti konfliktā Ukrainas austrumos. Pagājušajā nedēļā Ukraina sagūstīja divus vīriešus, kas esot Krievijas armijas karavīri, kas darbojas separātistu pusē konfliktā Ukrainas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija ir paziņojusi, ka abi aizturētie vairs nav aktīvā dienesta karavīri, lai gan viņi paši vairākās videointervijās ir atzinuši, ka Ukrainā atradās pēc savu komandieru pavēles.
Krievija vienmēr ir noliegusi, ka uz vairāk nekā gadu ilgušo konfliktu Ukrainas austrumos ir nosūtījusi savus karavīrus. Krievijas amatpersonas uzsver, ka visi Krievijas pilsoņi, kas varētu karot separātistu rindās ir brīvprātīgie vai karavīri atvaļinājuma laikā, bet oficiāla rīkojuma doties uz Ukrainu nevienam no viņiem neesot.
Ar ceturtdien spēkā stājušos dekrētu tiek grozīts 1995. gada likums par valsts noslēpumu, kas tika pieņemts vēl pirmā Čečenijas kara laikā. Arī šis karš Krievijas armijā tika traktēts kā specoperācija, kas veikta miera laikā. Oficiāli par Krievijas Aizsardzības ministrijas specoperācijām tiek uzskatītas darbības Čečenijā un Dienvidosetijā, par kurām upuru skaits ir ticis publicēts. Tā piemēram, Krievijas armijas Ģenerālštāba informācija liecina, ka konfliktā Gruzijā 2008. gadā gāja bojā 74 Krievijas karavīri.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nespēja komentēt Putina parakstīto dekrētu.
