PVD ģenerāldirektors pārsteidz ar ieskatu Carnikavas suņu lietā – dzīvnieku agresija netiks izvērtēta 0
Pēc suņu uzbrukuma bērniem Carnikavas bērnudārzā TV24 raidījumā “Uz līnijas” situāciju komentēja Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis, skaidrojot, kāda bija PVD iesaiste konkrētajā gadījumā un kā kopš 1. jūlija mainījusies kārtība, kā rīkojas ar suņiem, kuri uzbrukuši cilvēkiem.
Kā zināms, konkrētajā Carnikavas gadījumā PVD konstatēja, ka abi suņi nebija revakcinēti. Dienesta inspektori kopā ar veterinārārstiem devās uz suņu turēšanas vietu, uzsāka dzīvnieku novērošanu un paņēma asins paraugus, lai noteiktu antivielu līmeni pret trakumsērgu.
Savukārt paša uzbrukuma izvērtēšana un atbildības noteikšana ir Valsts policijas kompetencē. Atkarībā no nodarījuma smaguma policija var lemt par administratīvā pārkāpuma vai kriminālprocesa sākšanu.
Būtiskas izmaiņas suņu bīstamības izvērtēšanā stājušās spēkā šā gada 1. jūlijā. Iepriekš gadījumos, kad suns bija sakodis cilvēku vai citu dzīvnieku, pastāvēja atsevišķa suņa bīstamības izvērtēšanas procedūra. Tajā dzīvnieka uzvedību pārbaudīja speciāla komisija, kurā bija kinologi un veterinārārsti.
Tagad šāda procedūra ir atcelta, un turpmākā rīcība noteikta Dzīvnieku aizsardzības likumā. PVD ģenerāldirektora ieskatā šāda pieeja ir loģiskāka, jo gadījumā, kad suns jau ir agresīvi uzbrucis cilvēkam, nav nepieciešams vēlreiz mākslīgi radīt situācijas, lai pārbaudītu tā uzvedību.
Iepriekšējā kārtība paredzēja, ka, atzīstot suni par bīstamu, tam bija jāvalkā īpašs aprīkojums, tostarp uzpurnis un noteikta veida kaklasiksna, dzīvnieks bija jāsterilizē, bet īpašniekam bija pienākums suni vest īsā pavadā un ievērot papildu drošības prasības.
Taču ar to arī iespējamās sekas lielākoties beidzās. Eitanāzija iepriekšējā regulējuma gadījumā varēja tikt piemērota tikai pēc atkārtota incidenta. Tas nozīmēja, ka pēc pirmā smagā uzbrukuma varēja nākties gaidīt vēl vienu gadījumu, lai pret dzīvnieku varētu piemērot stingrākus pasākumus.
Jaunā kārtība paredz tiešāku reakciju uz jau notikušu nodarījumu. Sekas būs atkarīgas no cietušajam nodarīto miesas bojājumu smaguma.
Smagāku miesas bojājumu gadījumā normatīvais regulējums paredz iespēju lemt par dzīvnieka eitanāziju, savukārt mazāk smagu seku gadījumā var tikt piemērota sterilizācija un citi pienākumi.
Vienlaikus jaunais regulējums paredz arī papildu atbildību suņa īpašniekam. Viņam būs jānodrošina gan suņa, gan pašam savas uzvedības un rīcības apmācība, lai novērstu līdzīgu incidentu atkārtošanos.
Būtiska izmaiņa ir arī tā, ka informācija par suni, kurš atzīts par bīstamu, Lauku atbalsta dienesta datubāzē tiks saglabāta uz mūžu. Līdz ar to dzīvnieka bīstamības statuss vairs nebūs atkarīgs no atsevišķas atkārtotas ekspertu komisijas izvērtēšanas.
