Foto: EPA/ SCANPIX/ LETA

Māris Niklass: Raibie notikumi, ja vien nelītu asinis 11

Māris Niklass, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 30
Lasīt citas ziņas

Slepenās diversijas šedevrs. Tā par Krimas tilta spridzināšanu 8. oktobra agrajā rīta stundā saka viens no raidorganizācijas BBC organizētās apspriedes dalībniekiem, britu armijas rezerves virsnieks Pols Adamss. Viņš bilst, ka šādu sprāgstvielu daudzumu cilvēki nevar sanest uz tilta. Kas tad nenostrādāja? Domāju, ka uz to pārliecinoši ilgi nevarēs neviens atbildēt.

Tiltu ekspluatācijā tiek ievēroti stingri drošības pasākumi. Jebkuram kravas automobilim, pirms tas šķērso tiltu, tiek veikta rūpīga sprāgstvielu esamības pārbaude. To veic Krievijā ražotā stacionārā radiotehniskā caurskatāmā iekārta CT-6035. Tautā to gan sauc par rentgenu. Tilta apsardze uzticēta Krievijas Transporta ministrijai pakļautai režīma iestādei (daļēji militarizēta firma).

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar teicamu disciplīnu gan tā neizceļas. Pirms diviem gadiem sardzes iestādei remonta laikā Taganrogas lidlaukā bija uzticēta lidmašīnas IL-80 apsardze. Tā paredzēta karaspēka vadībai atomkara gadījumā.

Viens bezdarbnieks kopā ar piesedzēju no lidmašīnas nozaga iekārtas par 2,5 milj. rbļ. (aptuveni 20 tūkst. eiro). Ja tādā līmenī arī tiltu apsargā, tad nav brīnums, bet maz iespējams.

Sliecos domāt, ka spridzināšana ir pašu krievu pirksts. Atcerēsimies pirms otrā Čečenijas kara daudzdzīvokļu nama spridzināšanu Maskavā, kad vainu novēla uz čečeniem.

Ja jau tilts tiek rūpīgi apsargāts un pārbaudīts transports, tad jābūt daudzām veiksmīgām sakritībām, lai auto ar sprāgstvielām kontrolieriem paslīdētu garām. Kas liedz izrakstīt pavaddokumentus, oficiāli norādot kravas saturu, kura kara situācijai atbilstoša. Atliek vēl kravas kastē ielikt “elles mašīnu”, kura iedarbināma ar radio pogu.

Jā, dažs labs mēģina izsecināt, ka no Kremļa retorikas un skaļuma varot domāt, ka tas neesot pašu darbs. Taču krievu 84 raķešu trieciens Ukrainai divas dienas pēc tilta uzspridzināšanas liek spriest par iepriekš rakstītā iespējamību.

Iegansts ir! Kā var aiztikt Putina loloto Eiropā garāko tiltu? Putins notikumu nosauca par terora aktu, un teroristi ir jāiznīcina. Pēc “Forbes” aprēķiniem, apšaude, kurā pusi raķešu ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca, Krievijai izmaksāja 400 līdz 700 milj. dolāru.

Vēl daži brīnumi no Krievzemes. Valsts domes deputāti sākuši interesēties, kur pazuduši 1,5 milj. armijas formas tērpu. Agresorvalsts izteikusi vēlmi no Turcijas iepirkt 200 tūkst. bruņuvestu un 500 tūkst. ziemas armijas formas tērpu.

Reklāma
Reklāma

Cik noprotu, deputāti nezina, ka Aizsardzības ministrijas pakļautībā ir “Vojentorg” (kara tirdzniecība – krievu val.) veikali. Jāprot tikai noformēt papīrus un jāvienojas ar pārdevējiem, un mantas no kara rezervju noliktavas pārceļo uz veikalu.

Kopš 24. februāra Izraēla ar “EI AI” aviofirmas tiešajiem reisiem no Krievijas izvedusi padsmit tūkstošus valstspiederīgo. Dzīves realitāte liek krieviem meklēt izredzētās tautas saknes. Tā Ksenija Sobčaka, kādreizējā Putina konkurente uz prezidenta krēslu, atradusi, ka vectēvs no mātes puses ir ebrejs, kopā ar piecgadīgo dēlu no iepriekšējās laulības kļuvuši par Izraēlas pilsoņiem.

Tikmēr ierindas krievi jau samierinājušies ar režīmu. Tā vietā, lai pretotos mobilizācijai, krievi bēg no valsts. Cilvēki neredz jēgu iziet ielās miermīlīgās protesta akcijās, jo zina, ka tiks nežēlīgi piekauti. Mest Molotova kokteiļus kara komisariātu logos drosme retajam.

Situācija varētu mainīties, kad atpakaļ brauks mobilizēto līķi. Putina fanu vidū daļa domā, ka jāiet sist “nacistus”, citi slēpj savējos no iesaukuma. Tas liecina, ka šiem cilvēkiem nav savas nostājas. Tiesa, Putina reitings kopš 21. septembra krities par 7%. Vairums automobiļiem no “Z” burta uzlīmes palikusi tikai līme.

Sava veida atriebi par 1968. gada krievu pāridarījumiem un mūsdienu Krieviju izdomājis kāds čehu jokdaris, kurš izveidojis tīmekļa vietni. Tajā apgalvots, ka Krāloveca (Kaļiņingradas vēsturiskais nosaukums čehu valodā) ar apgabalu pievienota Čehijai pēc referenduma. Par to nobalsojuši 97,9% tīmekļa lietotāju.

No Prāgas caur Varšavu uz Karalaučiem (sens pilsētas nosaukums latviski) tiks izbūvēts cauruļvads “Beer Stream 1”. Tā čehi domā atrisināt alus eksporta jautājumu. Varētu vien pasmaidīt par izdomu, ja vien 200 aktīvākie jokdara atbalstītāji nebūtu pulcējušies pie Krievijas vēstniecības ēkas mītiņā.

Vairāki cilvēki turēja plakātu čehu valodā: “Krāloveca bija, ir un būs čehu. V. I. Ļeņins”. Diez vai vēstniecības darbinieki mītiņa jēgu saprata, bet pasaules sociālos tīklus ziņa un attēli aplidoja.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.