Ralfs Eilands paceļ daudziem sāpīgu tēmu: “Vajadzētu tādus pārtikas veikalus, kuros Līgo dziesmas skanētu tikai 23. un 24. jūnijā” 0
Tuvojoties Līgo svētkiem, pārtikas veikalos arvien biežāk sāk skanēt tematiskās svētku dziesmas. Daļai pircēju tas palīdz sajust noskaņu, bet citiem — īpaši tiem, kuri veikalos strādā garas stundas — šī pirmssvētku skaņu celiņa nepārtraukta klausīšanās kļūst par īstu pārbaudījumu.
Par to sociālajos tīklos diskusiju aizsācis mūziķis Ralfs Eilands, kurš norādījis, ka labprāt iepirktos veikalos, kuros Līgo dziesmas skanētu tikai 23. un 24. jūnijā.
“Vajadzētu tādus pārtikas veikalus, kuros Līgo dziesmas skanētu tikai 23. un 24. jūnijā. Es būtu viņu klients!” raksta Eilands, piebilstot, ka, viņaprāt, Ziemassvētku dziesmas mēneša garumā vēl kaut kā varot izturēt, bet vienkāršotie alus un pirts tematikas Līgo gabali esot ciešami tikai pāris dienas gadā — un arī ne vienmēr.
Ieraksts ātri vien raisījis plašu reakciju. Vairāki komentētāji piekrituši, ka pirmssvētku laikā veikalos skanošais repertuārs mēdz būt nomācošs. Kāds norādījis, ka īpaši neapskauž veikalu darbiniekus, kuriem šādas dziesmas jādzird vismaz astoņas stundas dienā. Cits komentētājs piebildis, ka pats savulaik šādos apstākļos nostrādājis vairākus gadus, reizēm pat 12 vai 13 stundu maiņas.
Diskusijā izskanējis arī viedoklis, ka problēma nav pašās Līgo dziesmās, bet gan to izvēlē. Mūziķis Mārtiņš Kanters komentārā norādījis, ka ir daudz muzikāli augstvērtīgu Jāņu dziesmu, taču lielveikalos bieži tiekot spēlēts ne tas labākais repertuārs. Viņš pat paudis gatavību nākamgad palīdzēt veidot kvalitatīvākus dziesmu sarakstus lielveikaliem.
Arī citi komentētāji nodalījuši tradicionālās Līgo dziesmas no tā, ko paši sauc par “līgo šņagu” — vienveidīgiem gabaliem par alu, sieru un svētku lustēm. Kāda komentētāja raksta, ka dienas laikā veikalā dzirdējusi vairākas līdzīgi aranžētas dziesmas, no kurām tikai viena neesot bijusi izteikta “dzerājdziesma”.
Ne visi gan Eilandam piekrituši. Daļa komentētāju uzskata, ka mūsdienās cilvēkiem traucē jau pilnīgi viss — pat Līgo dziesmas. Kāds rakstīja, ka šīs dziesmas ir daļa no latviskās svētku tradīcijas, kurā vienmēr bijis gan siers, gan alus, gan nerātnāka noskaņa.
Tomēr vairāki cilvēki atzina, ka tieši uzmācīgā svētku mūzika ir viens no iemesliem, kāpēc viņi pirmssvētku laikā cenšas veikalus apmeklēt pēc iespējas retāk. Kāda komentētāja jokojot raksta, ka tagad vienkārši “ēd ārā saldētavu” un uz veikalu nedodas. Citi glābjas ar austiņām, norādot, ka tādā gadījumā veikalu mūzika vienkārši “neeksistē”.
Šī diskusija labi parāda, ka Līgo noskaņa nav tikai jautājums par tradīcijām, bet arī par to, kā tās tiek pasniegtas publiskajā telpā. Vieniem svētku dziesmas palīdz noskaņoties Jāņiem, citiem tās kļūst par nogurdinošu fona troksni, īpaši, ja skan pārāk ilgi un pārāk vienveidīgi.
Un, iespējams, Ralfa Eilanda rosinātais jautājums nav par to, vai Līgo dziesmām veikalos jāskan vispār. Drīzāk — cik daudz, cik ilgi un kādas tieši dziesmas mēs esam gatavi klausīties, pirms svētku sajūta pārvēršas nogurumā.
Cik ilgu laiku pirms svētkiem lielvaikalos varētu sākt skanēt Līgo dziesmas?
