“Kā rīkoties, lai nevienam no mums nebūtu nepatikšanu?” Aina satraukta par situāciju darbā
0
Neparedzēti tēriņi daudziem liek meklēt veidus, kā papildināt ģimenes budžetu. Viena no idejām – neizmantot visu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un par neizmantotajām dienām saņemt naudas kompensāciju. Šāda iespēja šķiet pievilcīga arī LA.LV lasītājai Ainai, kura vēlētos atvaļinājumā doties tikai uz divām nedēļām, bet par atlikušajām divām saņemt naudu.
Aina vēstulē redakcijai raksta: “Šogad man radušies vairāki neparedzēti izdevumi, tāpēc labprāt atvaļinājumā ietu tikai uz 2 nedēļām,
bet pārējās 2 izņemtu naudā. Darba devējs arī it kā neiebilst, taču abi nesaprotam, vai no likuma viedokļa tā drīkst? Kā to labāk noformēt, lai nevienam no mums vēlāk nebūtu nepatikšanu?”
Lai noskaidrotu, vai satraukumam ir pamata, lūdzām skaidrojumu Valsts darba inspekcijai.
Kā norāda inspekcijā, saskaņā ar Darba likumu ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir obligāta darba tiesisko attiecību sastāvdaļa. Tā mērķis ir nodrošināt darbiniekam regulāru atpūtu darba gada laikā, kas ir būtisks priekšnoteikums drošai, veselībai nekaitīgai un taisnīgai darba videi. Ikgadējais atvaļinājums ir ne tikai darbinieka tiesības, bet arī pienākums, un vispārējais princips paredz, ka tas katru gadu tiek piešķirts pilnā apmērā.
“Izņēmums no šī principa noteikts Darba likuma 149. panta trešajā daļā – kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šajā gadījumā noteiktos apstākļos pieļaujot atvaļinājuma daļu pārcelt tikai uz vienu gadu. Citiem vārdiem, ar šo normu paredzēts nodrošināt, ka pilns atvaļinājums – četras kalendāra nedēļas – tiek izmantots, vēlākais, divu gadu ietvarā. Līdz ar to jautājumā minētais apstāklis, ka darbiniekam ir radušies neparedzami izdevumi, tāpēc vēlas izmantot tikai 2 kalendārās nedēļas no atvaļinājuma nav pietiekams, lai pārceltu divas nedēļas no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma uz nākamo individuālo darba gadu. Darba likuma 149. panta trešās daļas noteikumu tiek izslēgta tiesiska iespēja regulāri kārtējā gada ietvaros atvaļinājumu neizmantot, veidojot vairāku darba gadu neizmantotā atvaļinājuma uzkrājumu. Minētais nozīmē, ka situācija, kurā darbinieks neizmanto atvaļinājumu katru darba gadu (veidojas atvaļinājuma uzkrājums) vai kurā atvaļinājums tiek pārcelts izmantošanai uz nākamo (vai citu) darba gadu, neievērojot Darba likuma 149. panta trešās daļas noteikumus (uz nākošo darba gadu var pārcelt tikai divas kalendāra nedēļas), pati par sevi ir pretēja Darba likumā noteiktajam, – tātad prettiesiska.
Vēršam uzmanību, ka Darba likuma 150. panta pirmajā daļā noteiktajai atvaļinājuma piešķiršanas kārtībai – piešķir atvaļinājumu katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku ir imperatīvs raksturs, proti, tā ir saistoša abām pusēm – darba devējam ir pienākums piešķirt, bet darbiniekam – pienākums izmantot atvaļinājumu. Tādejādi nav pieļaujama situācija, ka atvaļinājums ilgstošā laika periodā nav izmantots, tāpēc veidojies neizmantotā atvaļinājuma uzkrājums,” skaidro inspekcijā.
Ja arī tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected]!
