“Samaksāju 70 eiro, bet četras dienas vēlāk nonācu slimnīcā.” Pacienti pastāsta par vizītēm, pēc kurām tā arī nav skaidrs, kas notiek ar veselību 0
Lai arī cik daudz tiktu runāts par veselības aprūpes kvalitāti un nepieciešamību laikus vērsties pie speciālistiem, aizvien uzrodas stāsti, kurus klausoties, gribas saķert galvu. Ārsta kabinets ir vieta, kur cilvēks dodas, cerot saņemt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem un beidzot saprast, kas notiek ar viņa veselību. Taču ne vienmēr vizīte sniedz gaidīto skaidrību.
Sociālo mediju platformā “Threads” Linda aizsākusi diskusiju par savu pieredzi ar ārstiem speciālistiem.
“Vai man vienīgajai izdodas uzrauties uz ārstiem speciālistiem, pēc kuru konsultācijām, samaksājot lielu naudu, tu no kabineta iznāc tikpat gudrs, cik ienāci? Sāk iezagties doma, ka vairs negribas iet pie ārsta.
Un rodas jautājums, kuri ir tie izredzētie pacienti, kuriem beigu beigās palīdz? Jo pie ārsta jau tu nedodies prieka pēc vai kad nav nekādu sūdzību. Es laikam sāku saprast, kāpēc cilvēki Latvijā ielaiž savas kaites,” viņa raksta.
Diskusijā iesaistījās desmitiem cilvēku, daloties ar saviem stāstiem par vizītēm, kurās cerētās atbildes tā arī nav saņemtas.
Liene raksta par savas vīramātes pieredzi pie endokrinologa: “Jums nevienam nepārspēt manas vīramātes vizīti pie endokrinologa, kurš sarunas laikā vienkārši aizsnaudās.”
Arī Ieva par ārsta vizīti palikusi neizpratnē. “Es vienreiz aizgāju pie neirologa tikai, lai viņš pateiktu, ka man kakls par mazu manai galvai, tāpēc nesankcionēts kritiens bijis. Laba diagnoze,” viņa ironizē.
Nauris savukārt stāsta par pieredzi kādā privātklīnikā: “Tikko biju vienā slavenā privātklīnikā, konsultācija ar atlaidi 50 eiro un tad nozīmēja manipulāciju par 40 eiro. Tagad sēžu mājās un saprotu, ka man no maka izvilkti 90 eiro un pretī nekas nav izdarīts…”
Kāda cita sieviete dalās pieredzē par savas vecmammas vizīti pie neirologa. Ģimene vēlējusies saprast, kas īsti notiek ar viņas veselību, taču pēc vizītes skaidrības nav bijis.
“Nesen vecmammai bija vizīte pie neirologa, kur mēs gribējām saprast, kas tad īsti viņai ir. Ārste runāja nu tik pozitīvi, nu tik pozitīvi, “ai, kāda jūs forša tantiņa, nu īsta pērlīte, hihihihi, hahaha, nu man jau ļoti nepatīk likt diagnozi “demence” un izmeklējumā rakstīts, ka nav tipiski alcheimeram, es tad nerakstīšu demenci”. Tā arī nesapratām, ir demence vai nav, vizītes maksa 90 eiro, 10 minūtes,” viņa raksta.
Marijai savukārt pieredze bijusi īpaši nepatīkama: “Man arī superīgs 70 eiro izmetiens – vizīte MFD pie vienas ukraiņu neiroloģes, viņa lielām acīm man klārēja, ka visas problēmas sākas ar ēšanu.
Nosūtīja pie uztura speciālista un ieteica melno ķimeņu graudiņus. 4 dienas pēc vizītes smagā stāvoklī jau biju stacionārā. 8 dienas pavadīju tur, tāpēc pie uztura speciālista vēl neesmu pat pierakstījusies!”
Tikmēr Zanda atzīst, ka, meklējot atbildes uz jautājumiem par veselību, viņa izmanto mākslīgo intelektu.
“Cik labi, ka ir parādījies MI čats. Visu tur noskaidroju un uzzinu. Arī apbrīno tā nekā neteikšana vizītes laikā. Latvijā, ja reģionos tik slikti ar speciālistiem, nākas braukt uz citiem novadiem,” viņa raksta.
Zanda arī ironiski piebilst, ka no savas pieredzes sapratusi, ka ārstu galvenais uzdevums esot palīdzēt glābt dzīvību, taču hroniskas sūdzības ne vienmēr tiekot pienācīgi atrisinātas.
Cilvēki veselības jautājumos arvien biežāk palīdzību jautā mākslīgajam intelektam
Diskusijas komentāros vairāki cilvēki atzīst, ka pēc neapmierinošas pieredzes ar ārstiem veselības jautājumos sāk vairāk paļauties uz mākslīgo intelektu. Tas var būt saprotami, jo mākslīgais intelekts ir pieejams jebkurā laikā un var ātri izskaidrot medicīniskus terminus vai palīdzēt saprast informāciju, kas pacientam šķiet pārāk sarežģīta.
Tomēr mākslīgais intelekts nav ārsta aizstājējs, un paļaušanās uz tā sniegto informāciju kā uz diagnozi var būt bīstama. Mākslīgais intelekts nevar pacienta vietā veikt apskati, izvērtēt visas veselības nianses, nepieciešamības gadījumā nozīmēt izmeklējumus un pēc to rezultātiem noteikt diagnozi.
Mākslīgais intelekts var būt noderīgs kā palīglīdzeklis, piemēram, lai saprotamāk izskaidrotu ārsta lietotos terminus, sagatavotu jautājumus nākamajai vizītei vai palīdzētu orientēties plašā informācijas daudzumā. Taču tā sniegtā atbilde var būt arī kļūdaina vai konkrētajam cilvēkam neatbilstoša.
Tāpēc pēc sarunas ar mākslīgo intelektu nevajadzētu patstāvīgi mainīt ārstēšanu, pārtraukt lietot ārsta izrakstītos medikamentus vai sākt lietot kādus preparātus. Ja cilvēkam ir veselības problēmas vai simptomi, to izvērtēšana jāuztic kvalificētam medicīnas speciālistam.
