No 150 pašvaldības dibinātajiem bērnudārziem, 70 izglītības programmu īsteno valsts valodā, 45 iestādes īsteno mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, tajā skaitā ir arī pa vienai iestādei, kas īsteno apmācību ukraiņu un poļu valodā, bet 35 pirmsskolas izglītības iestādēs tiek īstenotas programmas gan valsts valodā, gan krievu valodā. 5
No 2009.gada līdz 2016.gadam Rīgā no jauna atvērtas 152 grupas ar latviešu mācību valodu, savukārt ar krievu mācību valodu “tikai 37 grupas”, vēsta dome.
“Latvijas Avīze” iepriekš rakstīja, ka latviešu dārziņos Rīgā ir divreiz garākas rindas. Kāda rīdziniece, Dominika māmiņa Unda Jurēvica stāstīja, ka īsākajā rindā, pēc viņas pieredzes, uz latviešu bērnudārziem bija vairāk nekā 600 bērnu. Viņa pieteikusi bērnu vairākos dārziņos, bet vienlaikus nolēmusi papētīt iespējas tikt mazākumtautību dārziņos. “Tajā pašā laikā nesaprotu – kāpēc, ja uz latviešu dārziņiem ir tik liels pieprasījums un rindas, bet uz mazākumtautību praktiski nav, nekas netiek darīts lietas labā, lai līdzsvarotu latviešu un krievu bērnudārzu skaitu,” laikrakstam sacīja Unda.
