Olafs Zvejnieks: Reputācija un zaļas sievietes 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Grūti noliegt, ka, atskatoties uz aizvadīto gadu, visur dominē Covid un krīze, atkal Covid un krīze, un atkal Covid un ekonomiskā, sociālā, medicīnas, kultūras un izglītības krīze. Bet vai tie ir vienīgie ievērības cienīgie gada notikumi?
Tā tomēr nav. Ir vismaz dažas lietas, kuras būtu vērts apcerēt. Pirmā no tām ir krasi pieaugusī reputācijas vērtība Latvijas biznesa vidē. Proti, reputācijas dēļ 2020. gadā Latvijā amatus zaudēja divu lielu uzņēmumu vadītāji – “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un “Tet” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Gulbja gadījumā ir ierosināts kriminālprocess un izmeklēšana, kas vēl nav beigusies. Neskatoties uz to, ka paša “Tet” veiktajās pārbaudēs pārkāpumi Gulbja rīcībā netika konstatēti, “Tet” padome un dalībnieku pārstāvji “apzinās, ka apsūdzību uzrādīšanas fakts met ēnu uz uzņēmuma nevainojamo reputāciju un rada reputācijas ilgtermiņa riskus uzņēmumam un uzņēmuma nākotnes vērtībai”. Tādēļ “Tet” dalībnieku pārstāvji lēma atsaukt Gulbi no valdes priekšsēdētāja amata. Ā. Žīgura gadījumā nebija pat kriminālprocesa – viņš bija piedalījies KNAB ierakstītajās ietekmīgu uzņēmēju un politiķu pasēdēšanās Taureņu pirtī. Tur, apspriežot “Latvenergo” valdes locekļu iecelšanas procesu un koncerna veiktos iepirkumus, kā arī par uzņēmēja Māra Martinsona plāniem tikties ar toreizējo finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu Itālijā, Žīgurs bija izmetis frāzi par to, ka, iespējams, D. Reizniecei-Ozolai vajadzētu “uzsviest drosmei”. Lieki teikt, ka KNAB veiktās pārbaudes neko nedeva – abi iesaistītie – Martinsons un Reizniece-Ozola – kategoriski noliedza, ka šāda tikšanās būtu notikusi, bijušās ministres kontu stāvokļa analīze nedeva nekādus pierādījumus, ka kaut kas būtu ticis “uzsviests”.
Netika gūti arī nekādi pierādījumi tam, ka “Latvenergo” būtu iepirkumos uzrādījusi kādu īpašu labvēlību M. Martinsona uzņēmumiem, kas bija otra pārbaudes tēma. Tomēr Žīgura lingvistiskā locīšanās, ka “”uzsviest drosmei” man no jaunības gadiem apzīmē to, ka tajā brīdī, kad puisis iet uzlūgt meiteni uz deju un viņam nav dūšas, un meitene ir ļoti skaista, tad nu ierauj mazu mēriņu”, neko nedeva – viņš tik un tā zaudēja amatu. Spriežot pēc visa, otrs “Latvenergo” valdes loceklis, uzņēmuma komercdirektors Uldis Bariss, kurš arī bija klāt šajā sarunā, būs viedi klusējis, jo – lai gan kopā ar Žīguru zaudēja amatu “Latvenergo” valdē, tika ātri vien apstiprināts par “Connexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētāju. Un saki vēl, ka nav taisnība parunai “klusēšana zelts, runāšana – sudrabs”. Vai reputācijas vērtības pieaugums biznesa vidē turpināsies arī nākamgad un vai tas “aplipinās” arī politisko vidi, paredzēt nevar, taču, iespējams, ka, lielā kombinatora Ostapa Bendera vārdiem runājot, “ledus ir sakustējies”.
Otra pieminēšanas vērta 2020. gada tendence, manuprāt, bija vienlīdzības, ilgtspējas, vides aizsardzības un sociālās atbildības iespējamā pārvēršanās no cilvēciskām vērtībām par “cieto valūtu” biznesa vidē. Tiešā šīs tendences izpausme bija “Nasdaq Riga” fondu biržas un konsultāciju uzņēmuma “Prudentia” veidotais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu “Top101” saraksts. Tajā minētie kritēriji pirmo reizi saraksta veidošanas vēsturē veidoja 20% no uzņēmumu vērtības. Taču pats saraksts vēl būtu nieks – galu galā katrs var veidot visdažādākos sarakstus, pēc kādiem kritērijiem vien vēlas. Svarīgāks par to, manuprāt, bija “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētājas Daigas Auziņas-Melalksnes medijos publicētais programmatiskais raksts “Vai tiešām bez “zaļajām” sievietēm vairs nevar vadīt veiksmīgu biznesu?”. Tajā viņa izteica virkni drosmīgu apgalvojumu – tādus kā “vērtības, kas vēl nesen tika uzskatītas par “cilvēciskām” (vienlīdzība, ilgtspēja, vides aizsardzība un sociālā atbildība), tagad ir ieguvušas cietas valūtas statusu. Tās sasniegušas tik nopietnu pozīciju, ka uzņēmumi, kas nesasniedz šos kritērijus, pāris nākamo gadu laikā tiks izstumti no ierastās starptautiskās uzņēmējdarbības”. Vai tā tiešām notiks – neriskēšu prognozēt, un man liekas, ka šis apgalvojums nepietiekami ņem vērā korekcijas, ko pilnīgi visās pirmskrīzes tendencēs un plānos ieviesīs cīņa pret Covid-19, tomēr grūti noliegt, ka biznesa medijos pirms Covid-19 krīzes par šiem jautājumiem tika runāts un diskutēts. Cerams, ka nākamais, 2021. gads, parādīs, kuram taisnība. Novēlu, lai visiem lasītājiem tas būtu labāks par 2020.!
