Iestudējuma skatuvisko daļu – režiju, scenogrāfiju, kostīmus, horeogrāfiju – kopīgiem spēkiem radījuši Andrē Barbs un Reno Dusē.
Iestudējuma skatuvisko daļu – režiju, scenogrāfiju, kostīmus, horeogrāfiju – kopīgiem spēkiem radījuši Andrē Barbs un Reno Dusē.
Publicitātes foto

“Kādēļ jāiestudē tieši šī opera un kādēļ publikai uz to vajadzētu nākt?” Armands Znotiņš vērtē Rosīni operu “Pelnrušķīte” 6

Armands Znotiņš, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Rosīni operas “Pelnrušķīte” uzvedums tā arī nav spējis atbildēt uz jautājumu – kādēļ jāiestudē tieši šī opera un kādēļ publikai uz to vajadzētu nākt?

ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
FOTO. Izlēca pa logu no Covid-19 izolatora, nozaga mašīnu, uzrīkoja “Kobra” cienīgu pakaļdzīšanos un pēc avārijas attapās pļavā 19
Eiropā redzama gaisma tuneļa galā? PVO pieļauj, kad varētu sagaidīt pandēmijas beigas 44
Lasīt citas ziņas

Latvijas Nacionālās operas publika 2021. gada 28. novembrī sagaidīja otru sezonas jauniestudējumu – Džoakīno Rosīni operu “Pelnrušķīte”. Pirmais jauniestudējums operas žanrā bija Džuzepes Verdi “Simons Bokanegra” un tas radīja diezgan skeptiskas izjūtas.

Rosīni “Pelnrušķīte” ir kāpiens uz priekšu vēl lielākā bedrē, tādēļ šāds turpinājums galvenokārt aicina meklēt atbildes uz jautājumu, kādēļ tā notiek un ko tur varētu darīt ne tikai attiecībā uz vienu vienīgu neveiksmīgu iestudējumu, bet arī plašākā kontekstā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Un acīmredzams, ka “Pelnrušķītes” uzvedums parāda vairākas sistēmiskas problēmas – pirmkārt, repertuāra izvēlē, otrkārt, muzikālajā sniegumā, treškārt, inscenējuma līmenī un visā radošo ideju kop­ainā.

Tāpat kā Verdi “Simons Bokanegra”, arī Rosīni “Pelnrušķīte” Latvijā līdz šim nekad nebija uzvesta. Un, ņemot vērā to, ka tieši itāļu klasiķi Latvijas operuzvedumu vēsturē un it īpaši pēdējās desmitgadēs veidojuši repertuāra pamatu, uzreiz pirmais aizdomīgais jautājums – kādēļ tā?

Atbildi sniedz mūzikas vēsture – operu “Pelnrušķīte” Rosīni uzrakstīja 24 dienu laikā, palīgos pieaicinot asistentu un aizņemoties fragmentus no iepriekšējiem darbiem. Vienu gadu un trīs operas agrāk šāda komponēšanas tehnika bija sevi attaisnojusi, jo galu galā aptuveni tādā pašā veidā tapa “Seviljas bārddzinis”.

Diemžēl ar “Pelnrušķīti” sanākusi tipiska haltūra – izrāde ar visu starpbrīdi pa vidu diviem lieliem cēlieniem ilgst veselas trīs stundas, taču komponistam pietrūcis, ko teikt, un tematiskais materiāls griežas uz riņķi, bet neiezīmīgās vokālās intonācijas bagātīgi izgreznotas ar visādām koloratūrām pēc principa “jo sarežģītāk, jo labāk”.

Lieki teikt, ka šāds dziedātājiem un sevišķi galvenās lomas atveidotājai uzliktais papildu slogs muzikālo tukšumu nekādi neaizsedz.

Protams, arī no “Pelnrušķītes” partitūras var izveidot spožu, dzirkstošu interpretāciju ar nepieciešamo vieglumu un vitalitāti, taču šoreiz mūziķi palika pusceļā. Vispirms jau – kur pirmizrādē bija arī 28. novembra programmā piesauktais iestudējuma muzikālais vadītājs ungāru diriģents Pēters Halāss, nav ne jausmas, jo viņa vietā pie diriģenta pults stāvēja Andris Veismanis.

Un arī no Andra Veismaņa dzirdētas labākas interpretācijas, jo operas orķestra spēlei pietrūka gan precizitātes un slīpējuma, gan iedvesmas un aizrautības. Turklāt abos cēlienos atkārtojās viens un tas pats – solisti uz skatuves un instrumentālisti orķestra bedrē darbojās katrs par sevi, bez vēlamā dialoga un ansambļa izjūtas.

Izrādes galvenajās lomās uzaicināti viesmākslinieki – Dorotja Lānga no Ungārijas un Pablo Martiness no Kolumbijas. Panākumu svaru kausi drīzāk nosvērās prinča dona Ramiro lomas dziedātāja pusē, jo kolumbiešu tenoram piemita visnotaļ izteik­smīgs un piesātināts balss tonis – tiesa, augšējā diapazonā vairs ne tik izlīdzināts.

Ne bez valdzinājuma bija arī Dorotjas Lāngas mecosoprāns Andželīnas jeb Pelnrušķītes lomā, taču kopumā viņas balss tomēr skanēja pārāk blāvi un bezpersoniski. Ar Jūliju Vasiļjevu un Lauru Grecku tas pats. Krišjānis Norvelis, šķiet, balstās vienīgi uz saviem iekšējiem resursiem, kuru ar gadiem kļūst aizvien mazāk.

Jā, izrādes gaitā ar vokālo sniegumu regulāri priecēja Kalvis Kalniņš, jā, Riharda Mačanovska priekšnesums arī šoreiz bija pārliecinošs un stabils, un tas pats joprojām sakāms par operas vīru kori, bet ar to ne tuvu nepietiek izrādes dziedājuma galveno līniju pienācīgam iedzīvinājumam.

“Simona Bokanegras” inscenējumu veidoja ārzemju komanda. Tāpat ar “Pelnrušķīti”, kur iestudējuma skatuvisko daļu – režiju, scenogrāfiju, kostīmus, horeogrāfiju – kopīgiem spēkiem radījuši Andrē Barbs un Reno Dusē. Un rezultāts arī šoreiz līdzinās Verdi operas iestudējumam – uz pieklājīgu dekorāciju fona darbojas sīkas figūriņas, niecīgas marionetes.

Pat kostīmi izvēlēti tā, lai neļautu noticēt Pelnrušķītes pārvērtībām un abu galveno varoņu jūtu ķīmijai – katrā ziņā izrādes laikā nav ne viena, ne otra.

Rosīni “Pelnrušķīti” iespējams uzvest kā komēdiju – diemžēl pirmizrādē nekā īpaši komiska nebija. Šajā operā iespējams arī akcentēt liriskas drāmas vai krāšņas pasakas iezīmes – taču arī šādi varianti netika īstenoti.

Secinājumiem atliek nedaudzi vārdi. Ja ārzemju režisoru piesaiste operā daudzu sezonu gaitā noved pie vienīgi viduvējiem iestudējumiem, un nav arī pietiekami daudz līdzekļu, lai noalgotu visspožākās slavenības – alfabētiskā secībā no Vudija Allena līdz Robertam Vilsonam –, kādēļ gan operas vadība nevar uzrunāt Kirilu Serebreņ­ņikovu, Janu Villemu van den Bosu, Sergeju Zemļanski, kuri ar teicamiem panākumiem strādājuši Nacionālajā, Dailes, Liepājas teātrī?

Kādēļ pirmo iespēju nevar dot jaunajiem latviešu režisoriem, teiksim, Klāvam Mellim, Tomam Treinim vai Paulai Pļavniecei, jo, atklāti sakot, sliktāk tāpat nebūs? Kādēļ atkal nevar pieaicināt Aiku Karapetjanu vai Lauru Grozu, jo Šarla Guno “Fausta” un Imanta Kalniņa “Spēlēju, dancoju” inscenējumi bija daudzējādā ziņā izdevušies?

Pretstatā šiem diviem piemēriem “Pelnrušķītes” uzvedums tā arī nav spējis atbildēt uz jautājumu – kādēļ jāiestudē tieši šī opera un kādēļ publikai uz to vajadzētu nākt? Un tā nav tikai nejauša neveiksme, jo tādi paši neatbildēti jautājumi palikuši par “Simonu Bokanegru” šogad, “Donu Paskvāli” 2018. gadā, “Turaidas Rozi” 2017. gadā, “Makbetu” 2016. gadā, “Mazo skursteņslauķi” 2013. gadā, un tā tālāk gan jaunākā, gan vēl senākā pagātnē.

Un tieši “Mazā skursteņslauķa” piemērs atmiņā palicis sevišķi zīmīgs – Bendžamina Britena simtgadē varēja iestudēt “Pīteru Graimsu”, “Sapni vasaras naktī”, “Skrūves pagriezienu”, “Nāvi Venēcijā”, nevis šādu formālu ķeksīti. Astoņu gadu laikā nav mainījies pilnīgi nekas.

Ar šādu attieksmi Latvijas Nacionālā opera iestūrēs tādā pašā bedrē, kādā atradās Dailes teātris pirms Kairiša vai Nacionālais teātris tumšajos deviņdesmitajos gados.

UZZIŅA

Džoakīno Rosīni, “Pelnrušķīte”, iestudējums Latvijas Nacionālajā operā.

* Režija, scenogrāfija, kostīmi, horeogrāfija – “BARBE & DOUCET”.

* Diriģents: Andris Veismanis, muzikālais vadītājs un diriģents Pēters Halāss, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.

* Lomās: Andželīna (Pelnrušķīte): Dorotja Lānga, princis dons Ramiro: Pablo Martiness, Mihails Čuļpajevs, dons Maņifiko: Krišjānis Norvelis, Pavlo Balakins, Dandīni: Kalvis Kalniņš, Rinalds Kandalincevs, Rihards Millers, Klorinda: Jūlija Vasiļjeva, Inga Šļubovska-Kancēviča, Tizbe: Laura Grecka, Altea Troisi, Alidoro: Rihards Mačanovskis, Juris Ādamsons.

* Nākamās izrādes: 10. decembris.

VĀRDS SKATĪTĀJIEM

SAISTĪTIE RAKSTI

Daiga: “Mūzika tiešām ārkārtīgi skaista, mākslinieki lieliski izpildīja pat sarežģītākās vietas, no sirds dzīvoju līdzi un apbrīnoju mūziķu spējas. Stāsts par Pelnrušķītes radošo garu gan nenolasījās. Būtu gribējies labāk redzēt Pelnrušķīti klasiskā izskatā un stāstā.”

Edgars: “Biju tā noilgojies pēc operas, un uzvedums nelika vilties. Pikanti, bet ne piedauzīgi. Prieks, ka iztika bez piedauzīgiem tēliem. Rosīni pacentās, lai dziedātāji dabūtu pasvīst, taču viņi labi tika galā ar nerimstošo tempu un nemitīgajiem vīterojumiem.”

Opera.lv

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
FOTO. Izlēca pa logu no Covid-19 izolatora, nozaga mašīnu, uzrīkoja “Kobra” cienīgu pakaļdzīšanos un pēc avārijas attapās pļavā 19
Eiropā redzama gaisma tuneļa galā? PVO pieļauj, kad varētu sagaidīt pandēmijas beigas 44
“Ministrs, kurš nozog valstij telefonu, tas ir patiesi nožēlojami!” Soctīklotāji par Ģirģenu 4
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts 23
Lasīt citas ziņas
“Tuvākajā laikā tie varētu pat 10 000 cilvēku dienā!” Cipule prognozē inficēto pieaugumu 28
Tūrisma krīzes vadības komiteja aicinās demisionēt Pavļutu un Reiru
VIDEO. Grieķiem nedēļa sākas ar pārsteigumu – Atēnās šodien snieg
NATO valstis sūta kuģus un iznīcinātājus uz Austrumeiropu
Ražo enerģiju un sargā šūnas – koenzīms Q10
14:56
“Citrusaugu kopšana nav sarežģīta, bet cilvēki mēdz pieļaut kļūdas, kas bieži noved pie auga bojāejas”: kā mājās izaudzēt apelsīnus un citronus?
14:24
Artis Vaivods piedāvā redzējumu par zaļo kursu no Latgales skatpunkta: zemi vairāk apmežot nevis aizaudzēt ar brikšņiem un krūmiem
14:16
“Ministrs, kurš nozog valstij telefonu, tas ir patiesi nožēlojami!” Soctīklotāji par Ģirģenu 4
Salas pamatskola negrib padoties: pašvaldības pārstāvjus sagaidīja smagā tehnika un ugunskurs
VIDEO. Stiliste Žanna Dubska par tuva cilvēka nāvi un vientulību: “Es atnesu uz slimnīcu uzvārīto zupu, bet viņas vairs nebija…”
Sasniegts augstākais pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem. Cik jauni kovida slimnieki atklāti svētdien?
Kārlis Streips: Par kristiešu kristīgo vienotību 28
Keitas Midltones dēļ pirmo reizi Lielbritānijā varētu tikt lauzta 366 gadus sena tradīcija
FOTO. Izlēca pa logu no Covid-19 izolatora, nozaga mašīnu, uzrīkoja “Kobra” cienīgu pakaļdzīšanos un pēc avārijas attapās pļavā 19
Eiropā redzama gaisma tuneļa galā? PVO pieļauj, kad varētu sagaidīt pandēmijas beigas 44
Zatlers: Seniori ir pasīvi uz vakcinēšanos, jo viņi neveic tādas aktivitātes, kur šis sertifikāts būtu nepieciešams 12
Vai šonedēļ laika apstākļi būs rāmāki? Bricis par gaidāmajām temperatūras “šūpolēm”
“Rail Baltica” pārbūve bez neērtībām neesot iespējama: autoosta būs turpat, bet izkāpšana citur 1
VIDEO. Dziedātājas Elīnas Gluzunovas bijušais mīļotais Artjoms “iznāk no skapja”: izrādās, viņš jau 10 gadus ir precējies ar citu sievieti 2
VIDEO. “Es vispār vairs ne no kā nebaidos.” Rīdzinieki dalās sajūtās par Covid-19 vīrusa paveidu omikronu
Asociācija: Latvijas četru lielāko banku klientiem pērn izkrāpts 11,1 miljons eiro
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 40
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti 334
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts 23
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt 74
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā 39
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā 8
Mērķējot šaus arī garām, Zīle pie prezidija galda un negaidīti pavērsieni, atklājot pieminekli. Nedēļas notikumu apskats 22
“Zelta likums – nav nekādas ātras peļņas.” Kā neuzķerties uz krāpniekiem internetā? 7