Atgriežoties pie nodokļu reformas, kādas tur “klintis” saredzat no pašvaldības vadītāja skatpunkta? 12
No tautsaimniecības viedokļa reforma ir pareizs sākums, lai mēs kļūtu interesantāka valsts saimnieciski aktīviem cilvēkiem, investoriem. Ap 40% ēnu ekonomikas nepavisam nav normāls cipars – no bedres jārāpjas ārā. Bet kopš vairākus mēnešus reformu prezentē – jo tālāk, jo izskatās neskaidrāk. Viendien mazinās to, otru dienu atliks šo, trešā dienā apgriež kājām gaisā vēl ko. Tā pazūd ceļa karte un orientieri. Ka tik ceļš neieved meža vidū, un viss beidzas nesācies. Mans subjektīvais viedoklis, ka tas tamdēļ, ka plānu lika galdā, neizpētot līdz galam iespējamās blaknes, nedodot atbildes, kā būs ar naudu veselībai, citām nozarēm. Varbūt piebēra šķipsniņu optimisma par daudz. Runājot no pašvaldības pozīcijām, oponēšu Rīgā nereti pavīdošām domām, ka pašvaldības esot pārfinansētas. Tur saskaitījuši pēc ne visai korektiem aprēķiniem un tad sanācis – vai, vai, vai. Cēsīs puse budžeta ir mūsu ieņēmumi no iedzīvotāju samaksātā ienākuma un NĪN nodokļa. Otru pusi naudas saņemam no valsts, pildot grāmatveža funkciju, un, piemēram, samaksājot algu pedagogiem, bet tas nav aktīvais pašvaldības budžets. Tad tā aina veidojas citādāka. Cik un ko varēsim atļauties, plānojam vismaz vidējā termiņā un no saviem līdzekļiem. Tuvākajos gados pilsētas investīciju portfelī ienāks līdz 30 milj. ES fondu līdzekļu. Tiem jāparedz līdzfinasējums. Ja mēri nezina, kā īsti izpaudīsies nodokļu reformas ietekme uz budžetiem, ja jāceļ minimālās algas, kas arī palielina izdevumus, ir grūti plānot ilgākam termiņam.
Kādi secinājumi jums kā “Vienotības” domes priekšsēdētājam par partijas startu municipālajās vēlēšanās?
Būs pārītis “Vienotības” mēru, kas saglabās amatu. Mums sadraudzīgo partiju vadītājiem grūtāk klājies Daugavpilī, Jēkabpilī, Talsos, bet summāri saglabājusies cienījama pārstāvniecība.
Vai nav jābažījas, ka līdzšinējie sadarbības partneri uz Saeimas vēlēšanām meklēs citu sabiedroto, kam pieslieties? Vērtēs, piemēram, ka Bondars un Reģionu apvienība labi startēja Rīgā, cerīgāk iet ar viņiem?
Rezonanse būs, un nevar pārmest vietējām partijām, ka attiecīgā brīdī tās izvēlas, ar ko draudzēties. Ar to, kas viņu pilsētai, novadam šķitīs partneris ar vēlamāko atdeves iespēju. Tas ir objektīvi – ja “Vienotība” būs ļoti švaka, neizskatīsies, ka spēj iekļūt valdībā, partneri lems, ar ko sadarboties tālāk, Atlikušais laiks līdz gada beigām būs pārkārtojumu laiks. Un Rīgas rezultāti ir zināmā mērā spogulis, kur raudzīties.
“Vienotības” biedri steidzinot kongresu, arī paši grib skatīties spogulī. Kā uzlabot partijas veselību? Ar līdera maiņu?
Līdera loma ir būt klāt procesos, izkarot autoritāti koalīcijas un sadarbības partneros. Tad var vest komandu tālāk. Rudens ir laiks, kad novāc ražu, noglabā klētī, apcer nākotnes plānus. Tāpēc “Vienotība” sauks kongresu un jautājums ir – vai politiskajam “latviskajam galam” nav jādomā par tālāku konsolidēšanos. Varbūt izskatot iespēju runāt ar Reģionu partiju, Jauno konservatīvo un “Latvijas attīstību”.
Cik latviešiem grūti konsolidēties un vai viens otru jau nenoraidījāt pirms Rīgas vēlēšanām?
Tagad balanss ir citādāks, iegūtas vērā ņemamas mācības. Mainās spēles apstākļi. Konsolidācijām ir dažādas pakāpes – vienkop partijā, apvienībā, saslēgties ar līgumu uz vēlēšanām. Tas nenotiek uz karstām pēdām, kamēr nav nosēdušies pēcvēlēšanu putekļi. Vēlēšanās neviena partija nepiedzīvoja traģisku iznākumu, bet otrā pusē spēlē “Saskaņa” ar ļoti monolītu, uzticamu vēlētāju. Turpretī seši septiņi latviskie spēki saskalda elektorātu, un man ir raizes, vai Saeimas vēlēšanās savstarpējā spēkošanās nenotiek pārmēru asi, ar bēdīgām sekām.
Daudzi “Vienotības” biedri uzskata, ka Jānis Rozenbergs būtu labākais kandidāts tālākai partijas vadīšanai. Tam var piekrist, bet – jūs neesot no Cēsīm “izceļams”?
Nesen pusdienojām ar Piebalga kungu. Viņš izteica vēlmi, lai piedalos valdes sēdēs, ciešāk partijas darbā. Cik ir bijis manos spēkos, esmu piedalījies valdes un frakcijas sēdēs. Un, iespējams, uz priekšu piedalīšos vēl aktīvāk. Bet saprotu, cik tas ellīgi sarežģīti, ja procesi notiek parlamentā, valdībā, bet tu esi 70 kilometrus nostāk…
Jūs arī grib Rīgā!
Nekad nesaki nekad, bet tikko devu solījumu cēsniekiem, ka palikšu, un, saņēmis mandātu, nevaru atkāpties.
