Jānis Rozenbergs
Jānis Rozenbergs
Foto – Valdis Semjonovs

Kāds ir jūsu vērtējums par visas Latvijas līmenī aizvadītajām vēlēšanām – bija kas uzkrītošs, atšķirīgs no citām reizēm? 12

Skatījos TV debates pa lielai daļai kā vairāksolīšanas maratonu. Kurš iedos vairāk atlaides, brīvpusdienas un kaut ko bezmaksas. Tas likās nedaudz bīstami. Debatēs par Rīgas nākotnes vīziju, par pilsētu kā biznesa, loģistikas vai konferenču centru nerunāja. Veids, kā zvejot balsis – tikai ar solīšanu. Lasīju, ka citur gājis sīvi, asi, Cēsīs cīnījāmies korekti – ne mums bija falšu avīžu, ne nomelnojošu skrejlapu.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 3
Ziemeļamerikas indiāņu zvēru horoskops. Uzzini, kurš dzīvnieks esi tu! 17
Lasīt citas ziņas

Vai nav jāpadomā par to, ka iznākumā ir pilsētas – kā Daugavpils, kur varu var pārņemt Latvijai ne pārāk lojāli spēki?

Bija redzams, ka “Saskaņa” labākos “karavīrus” izsūtījusi iekarot stratēģiski svarīgās vietas, nostiprinot vairākuma pozīcijas lielās pilsētās. Ne vien Rīgā, arī reģionos. Iespējams, sekos lielāks spiediens uz valdību, konfrontēšanās. Par Rīgas domes sadarbību ar valdību var runāt stipri nosacīti, un tas nav labi galvaspilsētā, kas ir politiskais, ekonomiskais centrs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vai Rīgā latvisko spēku opozīcija varēja panākt labāku rezultātu un gāzt Ušakovu?

Vienas atbildes nav. Sākotnēji dominēja uzskats, ka jādabū latvisko spēku apvienošanās vienā listē un tad šaut kā ar lielgabalu. Neesmu pārliecināts, ka jaudīgs apvienotais spēks savāktu vairāk balsu “pret” Ušakovu, kad pietrūka mata tiesas. Debatēs visi kā viens lādēja un šāva pret “Saskaņu-GKR”, un sprostuguns varēja nosēsties daudziem rīdziniekiem apziņā, lai balsotu par labējiem. Vai viena saraksta zalve būtu spēcīgāka? Nu, kad sacensības beigušās, var spriest, kā būtu, ja būtu. Mani pārsteidza vien ZZS nepārrāpšanās pār 5% barjeru. Viņi negūst lielas sekmes Rīgā, šķita, ka šoreiz tiks iekšā.

Parādījušies jauni priekšlikumi, kas skar pašvaldību “iekārtu”. Viens nāk kā tautas balss, ka mēra krēslā nedrīkst sēdēt ilgāk par diviem termiņiem. Jums pagāja pirmais, sākās otrs termiņš, un, ja tauta turpina uzticēties, kāpēc spēka gados jāatstāj amats pēc astoņiem gadiem?

Es atbalstītu ierobežojumus, bet astoņi gadi – vai nav pārāk īss laiks? Optimālais skaitlis, cik ilgi vadīt pašvaldību, kā liekas, būtu 12 gadi. Uz ilgāku periodu mēru varētu vēlēt, bet tad kā Igaunijā – tiešās vēlēšanās. Arī tajā sistēmā ne viss gludi. Gadās, ka amatā nokļūst tautas mīlēts mērs, bet viņam sasietas rokas, jo domē vairākumā ievēlēti tie, kas ar mēru nav pa draugam.

Otra ierosme saistās ar Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. Parlamenta darba grupa ieteic, lai reizē ar 100 deputātiem balso arī 100 elektori no pašvaldībām. Tas novērsīšot partiju tirgu ap augsto amatu.

Esam bijuši liecinieki, ka Latvijas prezidenta ievēlēšana izskatās pēc politiskā šaha. Ja procesā “ievelk” vietvaru pārstāvjus, kaut ko samenedžēt kļūtu ievērojami grūtāk. Tad spēles laukums plašāks, kalkulācijas mazāk iespējamas. Bet arī lielā daļa reģionu līderu ir kādas partijas biedri, līdz ar to ierosme vēl pētāma, kādi būs ieguvumi, kur zemūdens akmeņi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.