Rungainis: Mums ir trauma. Jaunu migrantu ierašanās mūs neizbēgami satrauc 0
Latvijas vēsturiskā pieredze ar masveida imigrāciju pēc Otrā pasaules kara joprojām ietekmē sabiedrības attieksmi pret migrāciju kā tādu, tā uzskata uzņēmējs un investors Ģirts Rungainis. Par to viņš runāja TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum”.
“Mēs, latvieši, pēc tās lielās imigrantu invāzijas, kas notika pēc kara, no 1945. līdz 1990. gadam, kad miljoniem cilvēku šeit ieradās, faktiski bijām situācijā, kur Latvijas pastāvēšana, Latvijas nācijas kā valsts nācijas pastāvēšana bija apdraudēta,” norāda eksperts.
“Mums ir trauma, un mēs vēl joprojām neesam spējuši asimilēt un normalizēt mūsu krieviski runājošo kopienu. Tā kopš Putina agresivitātes pieauguma diezgan aktīvi nevēlas integrēties Latvijas sabiedrībā. Līdz ar to jaunu migrantu ierašanās, kas atšķiras pēc rases, krāsas un valodas, mūs neizbēgami satrauc,” tā sabiedrības attieksmi izskaidro Rungainis.
Viņš arī piebilst, ka šī tēma ir svarīga virknei Rietumu valstu, kuras ir daudz vairāk ielaidušas šos imigrantus – 10-20% apmērā: “Tie ir citas kultūras, citas reliģijas pārstāvji, un ir sajūta, ka viņi diezgan agresīvi noskaņoti un kļūst par lielu slogu sociālajai sistēmai. Mēs visu to redzam.”
Rungainis norādīja, ka Latvijai vienlaikus ir arī cita migrācijas pieredze – salīdzinoši nesenā emigrācija no Latvijas uz Rietumeiropas valstīm: “Mums šobrīd ir aptuveni 200-300 tūkstoši cilvēku, kuriem vēl joprojām ir saites ar Latviju, kuri braukā turp un atpakaļ, kuriem šeit ir radi, draugi, bērni, kuri šeit ciemojas, apmeklē ārstus uz valsts rēķina ut.t.”
Viņi no tām sabiedrībām, kas šobrīd rūpējas par viņiem, piemēram, Anglijā, Zviedrijā, Vācijā vai kaut kur citur, kaut kādā mērā palīdz to visu kanalizēt šeit iekšā.
Viņaprāt, migrācijas jautājums tādēļ kļūs par vienu no būtiskām tēmām arī gaidāmajās vēlēšanās: “Meklējot tēmas šīm vēlēšanām, mēs redzam, ka Nacionālā apvienība ļoti agri jau uzlika to, ka viņiem šī imigrācija ir šī tēma.”
Tomēr, pēc Rungaiņa teiktā, realitāte ir sarežģītāka, jo migrantus, kuri tālāk caur Latviju mēģina nokļūt Rietumeiropā, bet citās valstīs tiek aizturēti, tos nosūta atpakaļ mums: “Un, ja viņam rodas kaut kādi izdevumi, piemēram, Vācijā – medicīnas izdevumi, tad, ja tā ķēde tiek izsekota, mums par to ir jāmaksā.”
