Saeima otrajā lasījumā atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi 0
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona (pilsētas) tiesu.
Saeima šodien konceptuāli atbalstīja arī grozījumus Civilprocesa un Kriminālprocesa likumos, ar kuriem tiks noteiktas Ekonomisko lietu tiesas kompetences attiecībā uz komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanu.
Abi likumprojekti paredz, ka Ekonomisko lietu tiesa izskatīs konkrētas civillietas, piemēram, prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem, prasības, kas izriet no līgumslēdzēju pušu savstarpējām tiesiskajām attiecībām par ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakus pakalpojumu sniegšanu.
Tāpat jaunās tiesas kompetencē ietilps Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību un prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem.
Ekonomisko lietu tiesa arī varēs skatīt prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām, prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem, kā arī prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar sabiedrību saistītām personām Komerclikuma izpratnē un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē.
Jaunās institūcijas kompetencēs arī ietilps prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus, prasības par būvniecības procesa dalībnieku atbildību, prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem un prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) lēmumiem.
Likumprojekts arī paredz, ka Ekonomisko lietu tiesa skatīs prasības par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu un pieteikumus par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.
Tiesas kompetencē arī tiks nodotas krimināllietas, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma un proliferācijas finansēšanu.
Tāpat tiesa varēs skatīt krimināllietas par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī noziedzīgiem, nodarījumiem saistībā ar neatļauta labuma pieņemšanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumus un prettiesiska labuma došanu, pieprasīšanu vai pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai valsts un pašvaldības iestādes darbinieks, kurš nav valsts amatpersona, vai ja kukulis vai prettiesisks labums pieņemts pēc tā izspiešanas vai pieprasīšanas.
Ministrijā skaidroja, ka minētā kompetence definēta, ņemot vērā jomas, kas prasa specifiskas vai padziļinātas zināšanas, piemēram, komerctiesību jautājumos.
Plānots, ka Ekonomisko lietu tiesas kompetence laika gaitā tiks paplašināta arī arī citām saistītu lietu kategorijām. Pakāpeniska kompetences noteikšana plānota, lai izvairītos no tiesas pārslodzes riska tās darbības sākuma periodā. Plānots, ka 2020.gadā tiks veikta tiesnešu un darbinieku atlase un apmācība.
Specializētajai ekonomisko lietu tiesai darbu paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī. Kā norāda parlamentā, ar grozījumiem paredzēts veicināt efektīvāku ekonomisko lietu izskatīšanas procesu un nolēmumu kvalitāti.
Grozījumus virza tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš Saeimas komisijā deputātiem skaidroja, ka Latvijas tiesu sistēma atrodas pastāvīgā attīstības procesā, turklāt pārmaiņu procesā atrodas arī uzņēmējdarbības vide, jauni noziegumu paveidi un tehnoloģijas. Latvijā jau atsevišķās tiesās eksistē tiesnešu specializācija konkrētu kategoriju lietu izskatīšanā.
Bordāns pauda, ka Tieslietu ministrijas (TM) iecerei ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, taču gandrīz visi esot vienisprātis, ka līdzšinējā specializācija ir palīdzējusi tiesai risināt lietas profesionālāk un ātrāk.
Līdz ar jaunas tiesas izveidi kļūšot iespējams ne tikai attīstīt jau esošās komercstrīdu specializācijas, bet nodrošināt specializāciju arī tādu uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu izskatīšanā, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi tiesām vispārējā kārtībā. Tāpat būs iespējams risināt jautājumus par tādu noziedzīgu nodarījumu ātru un efektīvu izskatīšanu, kam ir būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un valsts tautsaimniecības attīstību, teikts TM sagatavotajā likumprojekta anotācijā.
Paredzēts, ka uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināms likumā noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un tiesneša tiesiskais ietvars, tostarp, tiesības, pienākumi un garantijas. Tāpat darbosies tie paši tiesneša darba un rīcības uzraudzības mehānismi, kas citās tiesās.
Kā ziņots, specializētajā tiesā pirmajā instancē paredzēts izveidot desmit tiesneša amata vietas un 27 tiesas darbinieka amata vietas un kopējais finansējuma apmērs tās izveidei ir 1 004 712 eiro, tostarp vienreizējie izdevumi 86 609 eiro apmērā. 918 103 eiro tiks nodrošināti no valsts budžetā piešķirtā finansējuma, tostarp 37 amata vietu izveide no vakantajām tiesnešu un tiesu darbinieku amata vietām.
Savukārt apelācijas instancē specializētajai tiesai paredzēts izveidot četras tiesneša amata vietas – četras no šobrīd vakantajām amata vietām – un sešas tiesas darbinieku amata vietas. Kopējās izmaksas apelācijas instances izveidei specializācijai piekritīgo lietu izskatīšanai ir 384 005 eiro, tai skaitā vienreizējie izdevumi 49 636 eiro. 334 369 eiro tiks nodrošināti budžeta bāzē piešķirtā finansējuma.
