“Saņēmu ziņu, ka izlaidumu 4. jūlijā nevar rīkot” – publiskajā telpā uzvirmo kaislības par kādu īpašu datumu kalendārā 0
Skola daudziem nu jau ir beigusies, daži vēl raksta pēdējos eksāmenus, tikmēr kāda sociālā tīkla “Threads” lietotāja ir sašutusi par pārceltu izlaiduma datumu. Kāda no izglītības iestādēm informējusi, ka izlaidums tiks pārcelts no 4. jūlija uz 3. jūliju, jo 4. jūlijs ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena.
Ieraksta autore ir neizpratnē: “Nu tad beidzot arī man (mums) ir par ko “pacepties”!!! Nu nopietni?! IZM izdomāja, ka izlaidumus šādā dienā nevar rīkot! Pasakiet, lūdzu, kāpēc?! Mums gadā piemiņas dienu vairāk kā sunim blusu, tiešām ebreji ir tik jūtīgi, ka apbižosies, ja kāds šajā dienā rīkos izlaidumu! Domāju, ka mums – latviešiem nebūtu aizvainojuma, ja kādā no mūsu piemiņas dienām kāda, piem., poļu skola uzrīkotu izlaidumu! Eh….”
Komentāros kāds spriež, vai izlaidums vispār būtu klasificējams kā izklaides pasākums, cits tikmēr piebilst, ka ASV vēstniecība 100% rīkos Neatkarības dienas pikniku un svinības.
Vēl kāds spriež: “Ja izlaidumu pārceļ par vienu dienu, izglītība necieš. Ja aizmirstam, kāpēc ir piemiņas dienas, tad gan kaut ko esam palaiduši garām.”
Lai gan komentāros izskan minējumi, ka ierobežojumus nosaka IZM vai konkrētā pašvaldība pēc saviem ieskatiem, situāciju patiesībā regulē jau sen pieņemts likums.
Publisku pasākumu rīkošanas piemiņas dienās kārtību stingri nosaka Publisku pasākumu izklaides un svētku pasākumu drošības likums. Tā 4. panta pirmajā daļā ir teikts:
“Valsts un pašvaldību iestādes publiskus pasākumus nerīko, un pašvaldība neizsniedz atļauju šādu pasākumu rīkošanai piemiņas dienās, kas noteiktas 25.martā, 8.maijā, 14.jūnijā un 4.jūlijā.”
Tā kā lielākā daļa Latvijas skolu ir pašvaldības iestādes, tām ir saistošs šis likuma aizliegums. 4. jūlijs Latvijā ir oficiāla piemiņas diena – Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena –, līdz ar to šajā datumā publiski svētku pasākumi valsts un pašvaldību iestādēs nav atļauti.
