Ir taču jābūt kaut kādam veselajam saprātam! “Kāpēc vecākiem ar dāvanām izlaidumā jāpabaro un jāapģērbj pedagogi?” 4
Izlaidumu sezona, kas katru gadu uzjundī emocijas un gandarījumu par bērnu sasniegumiem, atkal rada karstas diskusijas par kolektīvajām dāvanām pedagogiem. Ne visi vecāki spēj vai vēlas atvēlēt ievērojamas summas šādiem mērķiem. Lai gan privātpersonām ir tiesības brīvprātīgi dāvināt, Tiesībsarga birojs uzsver, ka šāda izvēle ir pilnībā individuāla, piebilstot, ka izlaidumu laikā telefoni viņu birojā svilst no vecāku zvaniem, kuri meklē atbalstu saistībā ar dāvanu jautājumiem.
“Katru vārda dienu, katru dzimšanas dienu, Ziemassvētki, Jaunais gads, nu, principā nav būtiski, kas tas par sarkano datumu ir, ir visu laiku kaut kas jādāvina. Es vēl saprastu, ka tas būtu simboliski. Simbolisku dāvanu, dāvanu groziņu, tējas, kafijas, kādas konfektītes, lai viņam tur kāds saldumiņš tiek. Nē, tas neder, tas ir par maz.
Jādāvina dāvanu kartes, vārda diena – 50 eiro vērtībā, katra dzimšanas diena 100 eiro, plus klāt ir obligāti kūciņas un ziedi, vārdu sakot, pirmo gadu es piedalījos šajā, kā es saucu, dāvanu maratonā, otrā gadā es pacēlu šo tēmu čatā,” par Sintijas, divu bērnu mātes, pieredzi raksta portāls lsm.lv.
Viņas centieni mudināt vecākus izvēlēties lētākas un simboliskākas dāvanas, kā arī atgādināt, ka fonda nauda ir brīvprātīgs ieguldījums, noveda pie izslēgšanas no vecāku grupas, jo viņas viedoklis netika saprasts. Tomēr, kad 20 audzēkņu vecāki gatavojās izlaidumam, spriedze apkārt dāvanu jautājumam sasniedza kulmināciju.
“Tā summa beigās nostājās uz 50 eiro tikai dāvanām no cilvēka. Mēs esam 20 personas. Vecāki, tātad 20 ģimenes. Un plus 25 eiro bija atsevišķi, ko mēs plānojām bērniem atsevišķi, nu, viesu namiņu paņemt. Beigās viss nonāca līdz tam, ka mēs pateicām, ka mēs tajās lielajās dāvanās nepiedalāmies, un vienīgais mans jautājums bija, kas tiek bērniem?
Bērniem principā netiek nekas. Bērni vienkārši aizies uz izlaidumu, apsveiksim un apdāvināsim skolotājus, un, cik es nopratu, man tika pārsūtīts no tā čata sarakstes, ka bērniem pat galdam tur vairāk nepietika. Viss tik ļoti tika iztērēts kafijas aparātos, putotājos, kafijās, īpašajās, mazajās dāvanās vēl individuāli, pušķos un roku krēmos, kas tik tur nebija. Bērniem pat beigās nepalika kliņģerim,” stāsta Sintija.
Viņa uzsver, ka prioritāte būtu jāpiešķir bērnu svinībām, nevis pedagogu materiālajai labklājībai, taču saskārās ar kritiku. Citi vecāki, piemēram, apsūdzēja puiša vecākus par solījuma samaksāt 25 eiro neizpildi, kas radīja budžeta trūkumu un papildu spriedzi grupā.
Sintijas neapmierinātība ar situāciju noveda pie nopietnāka soļa – viņa vērsās Valsts policijā, iesniedzot sūdzību par personas cieņas aizskārumu. Vecāku grupā tika pieminēts viņas bērna vārds, kas radīja pazemojuma sajūtu un emocionālu spriedzi.
“Mīļie cilvēki, es uzskatu, ka tā ir kukuļošana. Jūs kukuļojat! Jūs reāli piekukuļojat pedagogu! Es arī toreiz jautāju vecākiem, piedāvājumā, tas gan bija jau vairāk sarkasms no manas puses. Es nevarēju īsti saprast, kāpēc mēs kā pieaugušie mēģinām citus cilvēkus pieaugušus, nobriedušus, apģērbt, apaut, pabarot, padzirdīt, un tāpēc vienkārši jāveido kāda labdarības organizācija?” retoriski jautā Sintija.
Pedagogu ētikas kodekss stingri nosaka, ka pedagogi nedrīkst pieņemt materiālus labumus, kas var ietekmēt viņu lēmumus vai radīt interešu konfliktu.
Tomēr svētku dāvanas nav pilnībā aizliegtas vai ierobežotas, kas rada interpretācijas telpu. Dažas skolas, kā pašvaldības iestādes, ir noteikušas stingrus noteikumus, atsakoties no jebkādām dāvanām, lai izvairītos no nevajadzīgām pretenzijām.
Tiesībsarga biroja skatījums
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvele uzsver dāvanu brīvprātīgo raksturu: “Dāvana, tas ir kaut kas tāds, ko aiz devības dod otram. Atslēgas vārdi – ‘aiz devības’. No labas sirdis, no brīvas gribas. Un dāvana, ja vecāki kā privātpersonas vēlas paši labprātīgi pasniegt kādu dāvanu, tā ir viņu, teiksim, privāta lieta, bet, kas ir būtiski – nedrīkst noteikt kādu būtisku summu. Nedrīkst to uzspiest tiem, kas to nevēlas.”
Biroja tālrunis izlaidumu periodā ir pārpildīts ar zvanītājiem, jo daudzi vecāki saskaras ar finansiālām grūtībām, lai segtu prasītās summas pedagogu un mācību iestāžu apdāvināšanai. Tie, kas nejūtas saprasti citu vecāku vidū, meklē atbalstu un norādījumus. Tiesībsarga birojs stingri iestājas pret situācijām, kur mācību iestādes vai vecāku grupas uzliek spiedienu uz konkrētām dāvanām, uzskatot to par neētisku praksi, kas apdraud vienlīdzību un brīvību.
