Sieviete mīlēja vīrieti, līdz nodūra… Kāpēc Inga noslepkavoja dzīvesbiedru? 0
Parasti runā par vīriešu vardarbību pret sievietēm, bet gadās arī otrādi. Oktobra beigās Kurzemes rajona tiesa Saldū piesprieda desmit gadu cietumsodu 34 gadus vecajai saldeniecei Ingai par dzīvesbiedra Sandija nogalināšanu.
Vīrietim liktenīgs bija vienīgais naža dūriens sirds rajonā.
Izmeklēšanā noskaidrojās, ka abi ilgstoši dzīvojuši kā suns ar kaķi un pacēluši viens pret otru roku, bet, kā varēja saprast, šajā ziņā īpaši izcēlusies tieši sieviete.
Arī tāpēc tiesā negāja cauri apsūdzētās Ingas un viņas advokātes Daigas Ročkus versija, ka būtu piemērojams pants par nesamērīgu aizstāvēšanos, kas nav tik bargs: pati apsūdzētā konflikta laikā arī bija guvusi miesas bojājumus uz rokām, kājām un neesot slepkavojusi aukstasinīgi.
Sievietei vēl būs jāatmaksā 2150 eiro valsts un jāsamaksā 10 000 morālā kompensācija cietušajai – Sandija dvīņumāsai, kā arī 927 eiro advokātei. Gan apsūdzētā, gan viņas upuris notikuma laikā bijuši ap trīs alkohola promiļu reibumā.
”
/h2>
Kā tiesā stāstīja lieciniece Indra, 25. janvārī viņai Inga visu dienu zvanījusi, jo gribējusi iedzert. “Mans draugs Madars bija dabūjis no mātes 20 eiro un nopircis alus, tāpēc teicu Ingai, lai tik nāk šurp. Viņa arī atnāca. Ar alus pudeli rokās, sasistu degunu un asiņainām rokām…
Teicu, lai nomazgā rokās un neaiztiek manas tīrās glāzes, kuras tikko biju nomazgājusi ar feirī,” tiesā teica lieciniece, kura pati nesen pirmajā instances tiesā tika notiesāta par slepkavību, bet apgabaltiesā attaisnota un tagad cer uz kompensāciju no valsts par sēdēšanu cietumā.
“Tad Inga izstāstīja, ka Sandijam iedūrusi ar robainu nazi līdz pusei krūtīs. Zvanījām Sandijam, bet viņš neatbildēja. Nolēmām iet pie viņa. Paņēmu Ingu pie rokas, lai neaizmūk. Teicu, ka tur var būt līķis. “A man pohuj, iesviedīs akā!” atbildēja Inga.
Iegājām dzīvoklī – tur Sandijs pusguļus gultā, aizvērtām acīm. Izsaucām ātros. 20 -30 centimetrus garš asiņains nazis gulēja uz tumbočkas. Es teicu: “Inga, tu, cūka!” Viņai taisnojās, ka aizstāvējusies, pēc tam Sandijs asiņains līdis pie viņas gultā, lūdzis izsaukt ātros, bet Inga viņu izspērusi ārā un atbildējusi, lai, viņš sprāgstot nost.”
Agrāk Indra pie abiem reizumis gājusi dzert kafiju. Reiz Sandijs metis ar nazi Ingai un teicis: “Še, ņem! Tev jau patīk durt. Tad nodur mani.” Indra teikusi, lai viņš dzenot Ingu projām un sava dzīvokļa, bet Sandijs atbildējis: “Es viņu mīlu!” Pēc notikušā Indru esot sasniedzis Ingas brāļa zvans: “Jūs, mentu rožas, nodevāt manu māsu, tagad abi gulēsiet auto bagāžniekā!”
Kad nedzēruši, dūdojuši kā balodīši
Sandija māsa Evita sacīja, ka brālis bijis tā kā iebaidīts no Ingas brāļiem un pašas Ingas, kaut gan galīgi bailēs nedzīvojis.
“Skaidrā prātā Sandijs saprata, ka nav labi dzīvot ar tādu sievieti, bet vienlaikus, kad nedzēruši, bieži abi dūdoja kā balodīši. Kad teicu, lai meklē citu – vai tad sieviešu trūkst!? -, Inga tikai noteica: “Lai tikai pamēģina!” Bet brālim galīgi nebija rakstura”, tiesā liecināja Evita.
“Inga brāli jau iepriekš abu dzeršanas skandālos vairākkārt bija sadūrusi gan kājā, gan kaklā, saskrāpējusi, sasitusi. Saucu policiju, bet brālis tika teica: “Būs labi, būs labi.”
Māsa zināja teikt, ka Inga nestrādājusi, dzīvojusi uz savas mātes un Sandija rēķina. Atlicis kādam parādīt pudeli, tad viņa skrējusi pie viņa. Citi vīrieši nākuši arī pie viņiem uz dzīvokli. Bijuši visādi trači. Kaimiņi zvanījuši Evitai, viņa gājusi un dzinusi svešos projām, bet tie drīz vien nākuši atpakaļ.
“1. janvārī arī liels trādirīdis bija, dzeršana, kautiņi. Abiem drēbes saplēstas, kāds svešs vīrietis, kuru padzinu, gribēju dzīt projām ar Ingu, bet viņa neklausīja. Pēc tam viņa kopā ar brāli vienā gultā mierīgi gulēja. Vēlāk pilsētā dzirdēju, ka Inga lielījusies, ka nolikusi Sandiju pie vietas,” liecināja Evita, kura nenoliedza, ka arī brālis daudz dzēris, bet vismaz strādājis mežā un citur.
Māte izmisīgi cīnījusies
Sandija māte Elga teica, ka ilgi un daudz cīnījusies ar dēlu un viņas draudzeni. Abi daudz dzēruši. Inga teikusi, ka Sandijs viņu sitot, bet, kad iedzēra, pati bijusi ļoti agresīva, draudējusi Sandiju nogalināt.
“Tas bija mans dzīvoklis. Inga par to nemaksāja ne santīma. Palīdzēju dēlam ar pārtiku un naudu. Teicu, lai viņa iet projām, bet Inga atbildēja, ka viņai patīkot ar Sandiju dzīvot. Reiz aizeju uz turieni, Sandijs guļ piedzēries gultā – viņš ātri noreiba, bet Inga pa grīdu ar trijiem vīriešiem vārtās,” tiesā dažas ainiņas uzbūra māte.
“Vērsos pēc palīdzības policijā, bet tur man atbildēja, ka neko nevarot izdarīt, iekams Sandijs nav uzrakstījis iesniegumu. K
ad abi nebija dzēruši, bija normāli cilvēki, dzīvoklis tīrs un sakopts, Inga ēst taisīja, bet pēc kāda laika atkal zilām acīm staigāja. Inga bija alkoholiķe, bet Sandijam patika.
Ko tad es varēju – nemeklēšu jau viņam citu līgavu?”
Pēdējā vārdā apsūdzētā Inga lūdz piedošanu Sandija mātei un teica, ka negribējusi nogalināt, jo mīlējusi viņu. Kopā dzīvojuši piecus gadus. Gājis dažādi. Slepkavības dienā Sandijs sitis pirmais, neļāvis viņai attaisīt skapi, lai paņemtu drēbes. Tad viņa arī paķērusi virtuves nazi un dūrusi…
