Domā, ka apdrošināta māja ir pasargāta arī no kara? Abāšins atklāj, kurā brīdī polise vairs nedarbosies 0
Pēdējā laikā apdrošinātāji Latvijā piedāvā papildu segumu zaudējumiem, ko var radīt droni vai nomaldījušās raķetes. Taču šāda apdrošināšana nenozīmē, ka īpašums būs pasargāts jebkādos kara apstākļos. TV24 raidījumā “Preses klubs” skaidroja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vadītājs Jānis Abāšins.
Viņš norādīja, ka karš un karam līdzīgas darbības tradicionāli ir viens no apdrošināšanas izņēmumiem. Tāpēc papildu segums, ko šobrīd piedāvā apdrošinātāji, ir paredzēts situācijām, kad Latvija pati nav iesaistīta karadarbībā.
Tas nozīmē – ja Latvijā ielido drons vai nomaldījusies raķete un nodara kaitējumu īpašumam, zaudējumi noteiktos gadījumos var tikt segti. Taču brīdī, kad Latvija pati iesaistās karā, šis papildu segums vairs nav spēkā.
“Šī ir apdrošināšana, kas ir spēkā šobrīd, kamēr Latvija nekur, ne ar vienu nekaro,” skaidroja Abāšins.
Viņš arī paskaidroja, kāpēc apdrošināšanas nosacījumos īpaši pieminētas piecas valstis. Runa ir par situāciju, kad kāda no šīm lielvarām iesaistās karadarbībā.
Pēc Abāšina teiktā, šādā gadījumā potenciālie zaudējumi kļūtu tik lieli, ka tos nebūtu iespējams uzņemties nevienam apdrošinātājam.
“Ja šis lielais piecinieks iesaistās, teiksim, kara darbībā, nu, tad tās ziepes ir tik lielas, ka neviens apdrošinātājs, neviens apdrošināšanas tirgus tās ziepes nespēj akumulēt un nav spējīgs to arī visu nomaksāt,” sacīja Abāšins.
Tādēļ šobrīd piedāvātais papildu segums nav uzskatāms par apdrošināšanu pret kara sekām kopumā. Tas paredzēts konkrētam riskam, piemēram, gadījumam, kad Latvijā ielido drons, kas pieder citai valstij, bet Latvija pati nav iesaistīta karadarbībā.
Abāšins arī pieļāva, ka daļa neizpratnes par šādu apdrošināšanu rodas tādēļ, ka klienti neizlasa visus polises nosacījumus vai arī apdrošinātājs tos nav pietiekami skaidri izskaidrojis.
