Zemeslodei rit skaitītas dienas? Zinātnieku aprēķins par planētas tuvāko nākotni sniedz jaunas versijas 0
Jauns pētījums, kurā izmantoti sarežģīti klimata modeļi, liecina, ka dzīvība uz Zemes teorētiski varētu pastāvēt vēl aptuveni 1,8 miljardus gadu. Tas ir ievērojami ilgāks laiks, nekā norādīja daudzi iepriekšējie aprēķini, tomēr zinātnieki uzsver – šie skaitļi ir tikai aptuvenas prognozes, un nākotnes scenāriji var būt daudz sarežģītāki.
Pētījums aktualizē sen zināmu faktoru – Saules pakāpenisku kļūšanu spožākai. Laika gaitā tas būtiski ietekmēs Zemes klimatu, ūdens ciklu un dzīvības iespējas uz planētas, vēstīts portālā Livescience.com.
Zinātnieki skaidro, ka Saule šobrīd izstaro vairāk enerģijas nekā jebkad agrāk Zemes vēsturē, un šī tendence turpināsies. Pēc vairākiem miljardiem gadu tā kļūs tik intensīva, ka būtiski mainīs apstākļus uz Zemes.
Viens no kritiskajiem faktoriem ir temperatūras pieaugums, kas ietekmē fotosintēzi – procesu, kas nodrošina lielāko daļu dzīvības uz Zemes. Kad augi vairs nespēs efektīvi veikt fotosintēzi, sabruks barības ķēdes, kas uztur dzīvību.
Oglekļa dioksīds – slēptais ierobežojums
Papildu problēmu rada arī oglekļa dioksīda (CO₂) līmeņa samazināšanās atmosfērā. Lai gan CO₂ ir būtisks augiem, ilgtermiņā Zemes “dabiskā termostata” process – oglekļa aprite starp atmosfēru un iežiem – var samazināt tā pieejamību.
Tas nozīmē, ka augiem var pietrūkt viena no galvenajām vielām, kas nepieciešama augšanai un izdzīvošanai.
Modeļi rāda – biosfēra var būt noturīgāka, nekā domāts
Pētnieki izmantoja desmitiem klimata modeļu, lai analizētu dažādus scenārijus – gan gadījumus, kad planēta kļūst pārāk karsta, gan situācijas, kad CO₂ līmenis kļūst pārāk zems.
Rezultāti liecina, ka daļa biosfēras varētu izdzīvot ilgāk, nekā iepriekš uzskatīts, īpaši pateicoties augiem, kas spēj pielāgoties zemākam CO₂ līmenim vai izmantot alternatīvus fotosintēzes veidus.
Zinātnieki gan uzsver, ka šie aprēķini nav galīgi. Miljardu gadu laikā dzīvība var evolucionēt un pielāgoties apstākļiem, kurus šobrīd pat grūti prognozēt.
Tāpēc, lai gan modelis piedāvā aptuvenu “laika rāmi” dzīvībai uz Zemes, patiesā nākotnes aina var būt gan optimistiskāka, gan pilnīgi atšķirīga no pašreizējiem pieņēmumiem.
