Sīkdatnes jeb kad internetā tējkanna seko! Kāpēc piekrist vai atteikt “kukijiem”? 11
„Piekrišana sīkdatnēm, manā uztverē, tomēr atvieglo ikdienu, jo, akceptējot sīkdatnes, es, pirmkārt, redzu tās reklāmas, kuras mani interesē,” raidījuma „Pilna bilde” diskusijā par interneta lietošanu savu viedokli pauda Interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma „Gemius Latvia” vadītāja Linda Egle.
„Otrkārt, tā ir tikai mana piekrišana, ka es gribu, lai atceras manu paroli un man katru reizi tā nav jāievada.
Tehnoloģiski es saprotu, ka no tā, ka es piekritīšu sīkdatnēm, neviens jau nezinās, cik man naudas kontā vai cik esmu parādā VID vai vēl kaut ko. Tas tā nenotiek. Tas ir „kukijs”, kurš atceras tikai to, kur tu biji, ko tur klikšķināji, bet bankas lapās tur jau ir pilnīgi citi drošības iestatījumi,” sprieda Egle, piebilzdama, ka „jautājums ir, cik ļoti cilvēkam liekas paranoiski, ja pirms nedēļas viņš skatījās kaut kādu lietu un pēc tam tā lieta viņam seko internetā”.
Savs skatījums par šo tēmu ir IT ekspertam, Latvijas Interneta asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Āriņam.
„Sīkdatņu jeb, no angļu valodas burtiski tulkojot, „kūciņu” (cookies) ideja ir atzīmēt manā iekārtā, ka esmu bijis pie tās tējkannas. Kad klikšķini sīkdatnes, protams, skaisti būtu, ja tas tā arī strādātu. Ir jārēķinās, ka ir arī negodprātīgas vietnes, kas vienalga – spied akceptēt vai noliegt, to īstenībā neņem vērā,” sacīja Āriņš.
„Bet par šīm tējkannām, kas seko… Ja šī tējkanna patīk, uzmundrina un ir prieks, kāpēc ne! Bet ja tā krīt uz nerviem, tad kā no tās tikt vaļā… Viens no vienkāršākajiem veidiem ir inkognito logi, kas liek brouzerim aizmirst visu par mūsu iepriekšējām darbībām, un varam sākt dzīvi no jauna.”
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
