Līdzība ar poļu cepuri – maldinoša 8
1928. gadā Valsts prezidenta Gustava Zemgala apstiprinātais svinību tērps virsniekiem vispirms bija tumši zilā krāsā, ko mūsdienās gan vairs nelieto. Karavīriem parādes forma varēja būt tikai aizsargkrāsā. Zīmīgākais jaunā formas tērpa elements, bez šaubām, bija īpatnējās cepures, ko ieviesa nākamajā, 1929. gadā. Diemžēl vēsturniekiem palicis nezināms, tieši kurš armijas štāba kabinetos modelējis galvassegu, ko armija lieto joprojām. Līdzību ar Polijas armijas naģenēm vēsturnieki sauc par maldinošu, jo, vērīgāk paraugoties, poļu cepures ir krietni atšķirīgas, un 20. gados galvenais mērķis bijis radīt ko atšķirīgu, ne atdarināt.
1929. gada parauga formas cepure ir ar stāvu aploku, ieslīpa uz āru un uz atpakaļ sagāztu cepures virsu. Virsnieku cepures nagam bija metālisks apkalums, karavīru parādes formām ne. Latvijas armijas formu un ekipējuma pētnieks, Kara muzeja vēsturnieks Egīls Gelderiņš atzīmē, ka pie šīs cepures pirmo reizi Latvijas armijas formas tērpā parādās Latvijas valsts lielais ģerbonis, kuru lika cepures aploka priekšpusē. Virs tā vēl stiprināja kokardi, tā saukto “saulīti”. Cepurei pēc standarta bija jābūt 12,5 cm augstai.
Mākslinieki pārmet cepuru “nelatviskumu”
Armijnieki jauno galvassegu uzņēma atzinīgi. Pulkvedis leitnants Līcis, kurš nodarbojās ar militāro publicistiku, 1929. gada nogalē laikrakstā “Latvijas Kareivis” norādīja: “Visumā jaunā parauga parādes cepures, salīdzinot ar agrākajām, ir daudz izskatīgākas un kareiviskākas un guvušas kā karavīros, tā civilā sabiedrībā piekrišanu, izņemot atsevišķus spriedumus.” Šie atsevišķie spriedumi nāca no dažu tā laika mākslinieku puses. Tie pārmeta jauno cepuru “nelatviskumu”, ka “jauno karavīru cepuru izskats ir pārdrošs, bramanīgs”, ka “karavīrs, kas cepuri uzlicis galvā, izskatās pēc stabā ieskrējuša”, ka “trūkst ūdens novadīšanas”. Arī sociāldemokrātu politiķiem tās šķita “neglītas”.
Jaunā Latvijas formas tērpa pirmā plašā debija notika 1929. gada 29. jūnijā. Rīgā vizītē pie Latvijas Valsts prezidenta Gustava Zemgala ieradās Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs V un notikumam par godu Esplanādē sarīkoja Latvijas armijas parādi. “Patīkamu iespaidu rada tas apstāklis, ka karavīru tērps jau paspējis līdz zināmam mēram nolīdzināties – lielais vairums karavīru iegādājušies jaunās cepures. Arī publika pie tām jau pieradusi un tās visumā atzīst par ļoti glītām,” tad sprieda “Latvijas Kareivis”. 1929. gada 11. novembra parādē jaunās cepures jau bija visiem karavīriem un virsniekiem. Ar 1932. gada 8. decembra kara ministra pavēli nr. 21 iepriekš ieviestās parādes formas izskats un nēsāšana tika precizēta, bet cepures siluets padarīts izteiksmīgāks, palielinot starpību starp aploka platumu un cepures virsas platumu. Cepures izgatavoja no vilnas auduma. Lai piešķirtu stingrību, izmantoja papi un atsperes. “Ar šīs karavīru cepures ieviešanu bija izveidota viena no raksturīgākajām detaļām Latvijas armijas karavīra formas ietērpā. Saglabājot tradīciju, tā tika pārņemta arī mūsdienās, un šī galvassega vēl joprojām grezno atjaunoto Bruņoto spēku parādes formas tērpu,” tā vēsturnieks Gelderiņš.
