Foto – Timurs Subhankulovs

Kārļa Ulmaņa varas laikā ar 1935. gada 24. oktobra armijas komandiera apkārtrakstu tika noteikts, ka līdz ar tā paša gada 18. novembri parādēs karavīriem turpmāk jānēsā tikai bruņucepures. Latvijas karavīri galvā lika Pirmā pasaules kara vācu bruņucepures “M16”, kādas tolaik lietoja daudzās pasaules valstīs, jo tās bija labākās un efektīvākās visā starpkaru laikā. Parādes auduma cepures varēja nēsāt pie svinību tērpa vai pie aizsargkrāsas tērpa ārrindā. Augstās cepures kļuva tikai par virsnieku un virsdienesta militārpersonu privilēģiju. Obligātā dienesta karavīriem tās vairs neizsniedza. Pāreja uz bruņucepurēm atbilda pirmskara tendencei parādes formas tuvināt kaujas tērpa izskatam.

Par Brīvības pieminekļa godasardzes vāciskajām ķiverēm Latvijas aizsardzības jomas vadība atcerējās 1993. gadā. Karavīri atjaunotajā godasardzē autentiskajās ķiverēs stāvēja līdz 1994. gada vasarai, kad Rīgā gaidīja ierodamies ASV prezidentu Bilu Klintonu. Runā, ka amerikāņi devuši mājienu, ka karavīri šādā paskatā radīšot nelāgas asociācijas ar Hitlera Vācijas armiju. Tas nekas, ka nacistiem bruņucepures bija pavisam cita modeļa – “M35”, ko ieviesa 1935. gadā.

Klintona dēļ pirmskara bruņucepures no godasardzes arsenāla pazuda, nomainītas ar virsnieku parādes cepurēm, lai atkal parādītos 1997. gadā. Bet nu cēlās vietējo politiķu un politologu brēka, ka mazizglītotas publikas acīs tās varot asociēties ar nacistiem. Diskusijas beidzās ar to, ka 1999. gada 17. novembrī Štāba bataljona vēsturisko parādes formas tērpu atjaunoja tādu, kāds tas bija pirms 1935. gada. Šādā tērpā mūsu karavīrus godasardzē redzam joprojām.