Krievija divu līdz piecu gadu laikā var kļūt par militāru apdraudējumu Eiropai. Eiropas Komisija aicina sagatavoties arī citām katastrofām 0
Eiropas Savienībai būtu jāizstrādā pārtikas, zāļu, ģeneratoru un izejvielu krājumi, lai labāk sagatavotos militāram iebrukumam, pandēmijai vai dabas katastrofai, trešdien paziņojusi Eiropas Komisija.
Ieviešot savu pirmo stratēģiju par krājumu veidošanu, ES izpildvara norādīja, ka dalībvalstīm būtu jāapsver arī ārkārtas ūdens attīrīšanas līdzekļu, zemūdens kabeļu remonta iekārtu, dronu un pārvietojamo tiltu iegāde, kas varētu tikt izmantoti konfliktsituācijās.
Šī gada sākumā ES iedzīvotāji tika aicināti uzkrāt pārtiku, ūdeni un pirmās nepieciešamības preces vismaz 72 stundu izdzīvošanai militāra uzbrukuma, dabas katastrofas, elektroapgādes pārtraukuma vai rūpnieciskas avārijas gadījumā. Gatavības stratēģijas ietvaros amatpersonas izstrādā ieteikumus, kādus krājumus valdībām būtu jāuztur un kā uzlabot sagatavotību veselības ārkārtas situācijām, piemēram, pandēmijām, antimikrobiālajai rezistencei, ķīmiskajiem, kodol- vai bioloģiskiem draudiem.
Šie plāni atspoguļo Covid-19 pandēmijas mācības, kad dalībvalstis cīnījās par masku un citu medicīnisko līdzekļu iegādi, atstājot trūkumā tos, kam tie visvairāk bija nepieciešami. Stratēģija arī iedvesmojusies no dažām ES valstīm – Komisija īpaši izcēlusi Somiju, Igauniju un Čehiju –, kuras jau aktīvi veido krājumus.
Saskaņā ar stratēģiju ES jāizstrādā un regulāri jāatjauno neizsmeļoši būtisko preču saraksti, pielāgoti dažādām krīzes situācijām. Līdz 2026. gadam ES plāno izveidot kritiski svarīgo izejvielu centru, kas kopīgi iepirktu šīs preces uzņēmumu vārdā, kuri arī varētu pārvaldīt krājumus. Tajā pašā gadā paredzēts izveidot arī sarakstu ar medikamentiem un medicīniskajām tehnoloģijām, kurām jābūt prioritārām krājumu veidošanā vai kopīgā iepirkumā.
Eiropas Investīciju bankas atbalstītas aizdevumu programmas budžets, kas paredzēts mazo uzņēmumu un jaunuzņēmumu veicināšanai jaunu zāļu un medicīnisko tehnoloģiju izstrādē, tiks dubultots līdz 200 miljoniem eiro līdz 2027. gadam. Tāpat tiek strādāts pie notekūdeņu uzraudzības sistēmas izveides, kas kalpotu kā “agrīnās brīdināšanas radars” infekcijas slimību noteikšanai vēl pirms simptomu parādīšanās. Pandēmijas laikā sabiedrības veselības eksperti norādīja, ka notekūdeņu analīzes ir izmaksu ziņā efektīvs veids veselības draudu novērtēšanai.
ES jau šobrīd rīcībā ir ugunsdzēsības lidmašīnu un helikopteru flote, medicīniskās evakuācijas lidmašīnas, medicīnas aprīkojums un lauka slimnīcas. Tā kā Eiropā pieaug ugunsgrēku risks, un ugunsdzēsēji vēl arvien cīnās ar liesmām pie Marseļas, Komisija uzsver, ka būs nepieciešami papildu helikopteri un vieglās lidmašīnas, lai aizsargātu jaunus apdraudētos reģionus.
ES krīzes pārvaldības komisāre Hadža Lahbiba sacīja: “Mēs zinām, kādi draudi pastāv – hibrīduzbrukumi, elektroapgādes pārtraukumi, ekstrēmi laikapstākļi un slimību izplatība. Šie vairs nav tāli riski. Tāpēc mēs pārvietojam gatavību no malas uz aizsardzības priekšējo līniju.”
Šī stratēģija tiek prezentēta pēc tam, kad Dānijas premjerministre Mete Frederiksena atkārtoti uzsvēra, ka ES jābūt gatavai sevi aizstāvēt līdz 2030. gadam. “Krievijas militārā pārbruņošanās nozīmē, ka divu līdz piecu gadu laikā tā varētu kļūt par ticamu militāru apdraudējumu Eiropai un NATO,” viņa otrdien paziņoja Eiropas Parlamentā.
