Vērienīgi protesti un apvērsums: nosaukts gads, kad no amata varētu tikt gāzts Putins 0
Krievijas diktators Vladimirs Putins, šķiet, joprojām ignorē milzīgos cilvēkresursu zaudējumus karā pret Ukrainu. Taču jau 2026. gadā situācija varētu krasi mainīties, raksta izdevums “Der Standart”.
Lielbritānijas analītiskā centra “Royal United Services Institute” (RUSI) vecākā pētniece Emīlija Ferisa norāda, ka gandrīz trīs gadus pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma Kremlim nav izdevies realizēt sākotnēji izvirzītos stratēģiskos mērķus.
Krievijas karaspēks kontrolē tikai aptuveni 20 % Ukrainas teritorijas – un šī attiecība gandrīz nav mainījusies.
“Putinam tas nav stāsts par dažiem ciematiem – viņam tā ir vēsturiska misija apvienot Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas zemes. Atsacīšanās no šī mērķa sagrautu viņa varas pašus pamatus,” uzsver Ferisa.
Pazīstamais britu vēsturnieks un analītiķis Marks Galeoti ir pārliecināts, ka, neraugoties uz milzīgajiem zaudējumiem Krievijas karavīru vidū, Putins to neuzskata par problēmu.
Taču, jo vairāk cilvēku iet bojā Ukrainā, jo grūtāk Kremlim ir mobilizēt jaunus karavīrus.
“Kara izmaksas pieaug, un līdz ar tām aug arī neapmierinātība sabiedrībā,” viņš norāda.
Analītiķi prognozē, ka līdz 2026. gadam Krievija būs izsmēlusi atlikušo padomju laikos uzkrāto arsenālu, bet jauna bruņojuma ražošana izmaksā daudz dārgāk. Tas novedīs pie sarežģīta lēmuma – tērēt līdzekļus karam vai iedzīvotāju sociālajām vajadzībām.
“Kādā brīdī nāksies izvēlēties starp “ieročiem un maizi”. Tas var kļūt par lūzuma punktu,” piebilst Galeoti.
Abi eksperti uzsver: pat situācijai Krievijā pasliktinoties, nav pamata cerēt uz tūlītēju kara izbeigšanu. Viņi apšauba, ka Putina gāšana automātiski novedīs pie miera – drīzāk otrādi: tas varētu izraisīt iekšēju destabilizāciju vai pilsoņu konfliktu.
“Krievijas sistēma ir veidota tā, ka “sakārtotas varas pārejas” gadījumā, visticamāk, pie varas nāks kāds ļoti līdzīgs Putinam,” norāda Ferisa.
Eksperti īpašu uzmanību pievērš ārējo sabiedroto ietekmei uz Krieviju.
Galeoti uzsver, ka Ķīnai ilgstošs karš ir stratēģiski izdevīgs – tas novērš Rietumu uzmanību.
“Maskava arvien vairāk kļūst par Pekinas vasali. Un kādā noteiktā brīdī Ķīna varētu mēģināt darboties kā miera nodrošinātāja, ja Rietumi izrādīsies bezspēcīgi,” pieļauj eksperts.
Abi pētnieki piesardzīgi vērtē iespējamās izmaiņas, ko varētu nest ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija.
“2026. gadā pamiera noslēgšana Putinam varētu kļūt pieņemama, ja viņš nolems “pārdzīvot” Trampu un politiskām metodēm turpināt virzīt prokrievisko stratēģiju Ukrainā,” spriež Ferisa.
Tomēr pagaidām eksperti neredz nekādas pazīmes, kas liecinātu par Kremļa gatavību sarunām vai kompromisiem.
