“Skautot” uzņēmumus un zinātnieku idejas. Kas ir un ar ko nodarbojas LIAA skauti? 0
Pirmajā momentā vārds “skauts” lielākajai daļai noteikti asociēsies ar talantu medniekiem sportā vai jauniešu aktivitātēm mežā. Tomēr vārdam ir krietni plašāks lietojums un par skautiem dēvē arī, piemēram, tos, kuri uzņēmumos meklē jaunus attīstības virzienus, arī jaunus darbiniekus, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Par skautiem nosaukti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki, kuru pienākums ir “skautot” veiksmīgas zinātnieku idejas, kā arī uzņēmumus, kuriem šie izgudrojumi būtu nepieciešami – tādā veidā savedot kopā puses, kuru sadarbība ir problemātiska profesionālo atšķirību dēļ.
LIAA skautu programma darbojas jau pusotru gadu, un tā ir daļa no kopējā tehnoloģiju pārneses projekta, kura pirmā posma finansējums ir ap 20 miljoniem eiro, ko lielā mērā sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Palīdz komercializēt izgudrojumus
“Skauti meklē jaunas tehnoloģijas, idejas un risinājumus. Viņu darbs iedalās divos lielos blokos – darbs ar pētniecības organizācijām un darbs ar uzņēmumiem. Katram skautam pārziņā ir noteiktas pētniecības organizācijas, kuras ir jāpārzin – jāiepazīst tur strādājošie pētnieki un jāapzina viņu izgudrojumi un projekti, to specifika utt., mēģinot saprast, kuri no izgudrojumiem ir ar augstāku komercializācijas potenciālu,” stāsta LIAA Tehnoloģiju pārneses nodaļas vadītāja Lauma Muižniece.
Otrs skautu pienākums ir darboties arī pretējā virzienā – ar uzņēmumiem, kuri grib attīstīt jaunus produktus, bet nezina, kā.
“Ir tādi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām, – tiem padomu nevajag, bet ir arī tādi, kas tikai sāk domāt par uzņēmējdarbību, vēlas iet jaunā biznesa virzienā vai saskaras ar specifisku problēmu. Ja šādiem uzņēmumiem nav bijusi sadarbība ar pētniecības organizācijām, tad ir grūti saprast, pie kura zinātnieka vai organizācijas labāk vērsties, kāda ir procedūra un kārtība. Skauti šo kārtību pārzina, zina arī pētniekus, kuri problēmu varētu risināt.”
Vēl cits pienākums skautiem ir veidot kompetenču karti, apkopojot informāciju par to, kādi pakalpojumi pieejami pētījumu organizācijās, – tā jāuztur aktuāla, to aktīvi papildinot.
Septiņi skauti
Kopumā LIAA ir septiņi tehnoloģiju skauti – viedo materiālu jomā, biomedicīnā, IKT jomā, bioekonomikā un viedās enerģētikas jomā, kā arī vēl ir divi papildu skauti Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē. Šādi virzieni izvēlēti, pamatojoties uz Latvijas viedās specializācijas stratēģiju.
Viens no skautiem ir Ģirts Smelters, viņš darbojas IKT jomā. Tieši pirms nonākšanas LIAA viņš divarpus gadus guvis zinības Kopenhāgenas universitātē, taču nekad nav apsvēris domu palikt Dānijā vai pārcelties uz kādu citu valsti – studējis ar domu, ka zinības lietos Latvijā.
Pirms LIAA strādājis privātajā sektorā, IKT nozares biznesa pusē.
“Man ir trīs lieli pienākumi. Pirmkārt, konsultēju uzņēmumus un ideju autorus par inovācijām, kā arī produktu un pakalpojumu attīstību, izaugsmi tieši IKT jomā. Skaidroju, ko viņiem var piedāvāt pētniecības organizācijas,” stāsta Ģirts.
Otrkārt, viņam jāpalīdz nozarē nodrošināt tehnoloģiju pārnesi. Lai zinātnieka ideju kāds arī reāli izmantotu.
“Zinātnieki parasti kaut ko izpēta un atklāj, varbūt iesniedz patentu, bet tad uzreiz ķeras klāt nākamajai lietai. Man jārūpējas par to, lai notiktu tehnoloģiju pārnese – lai šie atklājumi atrod lietojumu ekonomikā, lai no tā var taisīt biznesu.”
Visbeidzot Ģirts rūpējas arī par kopējo viedās pilsētas ekosistēmas attīstību.
“Ir vairākas stratēģiskās ekosistēmas, kuras kā pilotprojektus šobrīd testē Ekonomikas ministrija, lai attīstītu nišas, kurām piesaistīt investīcijas un kurās, veidojot sadarbības platformas, varētu ļaut attīstīties eksportspējīgiem produktiem un pakalpojumiem.”
Pārējās stratēģiskās ekosistēmas ir biomedicīna un viedie materiāli.
Viedās enerģētikas jomā skauta pienākumus pilda Jānis Zaķis, kurš ir atzīts RTU pētnieks – vairāku zinātnisko publikāciju autors, gada balvas enerģētikā laureāts, saņēmis arī Fulbraita stipendiju pētījuma veikšanai ASV.
Jānis atklāj, ka līdz šim viņam izdevies savest kopā apmēram desmit uzņēmumu pārstāvjus ar pētniekiem.
“Gan uzņēmēji, gan arī pētnieki pamazām iepazīst mūs un saprot, cik daudz mēs spējam viņiem palīdzēt, balstoties gan uz pašu zināšanām, gan arī uz mūsu plašo kontaktu tīklu konkrētajā nozarē.”
“Visi zinātnieki un pētnieki ir talantīgi, tikai jautājums, vai un cik veiksmīgi tiek pasniegta viņa pētniecības joma un cik lielu interesi izrāda uzņēmēji. Protams, ir daudzas uz tirgu vērstas pētījumu nozares, kur pētniekus izceļ saulītē kāda jauna produkta attīstība, taču ir arī fundamentālo pētījumu nozares spīdekļi, par kuru ieguldījumu nākotnē tikai vēl dzirdēsim.”
Jāmāca runāt vienā valodā
Jānis Zaķis norāda, ka joprojām pastāv problēma uzņēmumiem un zinātniekiem vienam otru atrast.
“Nav noslēpums, ka abas puses runā “dažādās valodās” un pa vidu ir jābūt “tulkam” vai vidutājam, kas šajā gadījumā ir tehnoloģiju skauts.”
Tam piekrīt arī Ģirts, uzsverot, ka nav viegli veidot un audzināt šādu vidi.
“Mēs šobrīd esam tādā labā sākuma procesā, bet uzņēmēju pusē vēl ir daudzi, kas nezina un neaptver to piedāvājumu klāstu, ko būtu iespējams realizēt zinātniskajās institūcijās, kādu pievienoto vērtību biznesam tādā veidā varētu gūt.”
“Pastāv kulturālās atšķirības, izveidojusies plaisa, un mums jābūvē tilts, lai uzņēmējdarbība un zinātne savienotos. Nav viegli, bet jābūvē. Bet tas ir tikai laika jautājums,” pārliecināts Ģirts.
Viņš uzņēmējus aicina jau laikus domāt par to, kā savam biznesam radīt augstāku pievienoto vērtību, un sadarbība ar zinātniekiem to var nodrošināt. “Latvijas ekonomikai tas ir neizmantots potenciāls.”
Lauma Muižniece ir pārliecināta, ka programma jau šobrīd sevi ir attaisnojusi.
“Šobrīd finansēts 41 zinātnieku projekts. Aktīvi notiek konsultāciju sniegšana uzņēmējiem un ideju autoriem par sadarbības iespējām ar pētniecības organizācijām un arī par LIAA inovāciju vaučeru programmu.”
“2018. gadā skauti sniedza kopumā ap 150 konsultācijām, neskaitot atkārtotās konsultācijas. Interese ir, pakalpojumu sniedzēji tiek atrasti un sadarbības veidotas.”
“Ir dažādi izaicinājumi, ar kuriem jāsaskaras, jo pieredze ar komersantiem ir viena, bet ar pētniekiem pavisam cita. Droši vien neatradīsies neviena valsts, kurā sadarbība starp abām pusēm būtu ideāla, taču jāmēģina to arvien uzlabot.”
