Laima Vilsone. Satikt Domeniko 1
Ir 1490. gads. Florence. Tirgoņu un pasaulē pirmo baņķieru mājvietā zeļ ne tikai naudas vairotāju prasmes, tur labi jūtas arī zeltkaļi, gleznotāji, arhitekti un citu mākslu kalpi.
Pie tolaik pazīstamā gleznotāja Domeniko Girlandajo (īstajā vārdā Domeniko di Tomazo di Kurrado di Dofo Bidžordi) nama piestāj nestuves, no kurām izkāpj divi kungi – bankas pārvaldnieks, pāvesta Siksta V mantzinis un Girlandajo mecenāts Džovanni Tornabuone un viņa dēls Lorenco. Abi ieradušies novērtēt Domeniko jaunāko veikumu – nesen 20 gadu vecumā aizsaulē aizgājušās Lorenco sievas Džovannas portretu, kuru atraitnis vēlas novietot savā apartamentā Tornabuones pilī.
Domeniko vedina kungus darbnīcā, kur, balta audekla pārklātas, vīd jaunās gleznas rāmja aprises. Mākslinieks it kā nejauši ļauj pārklājam noslīdēt.
– Bene, molto bene! Mi piace questo quadro! (Labi, ļoti labi! Man patīk šī glezna – it.), – bilst Lorenco.
– Tante grazie, signor! (Ļoti pateicos, sinjor! – it.) – Domeniko paklanās, saņemdams Lorenco pasniegto atlīdzību.
Izmantodams meistara aizņemtību, jaunais Mikelandželo Bounaroti izslīd no sava skolotāja darbnīcas un dodas uz slepeno patvērumu Mediči pilī, kur viņš ar pilskunga Lorenco Lieliskā atļauju drīkst iepazīt savāktos mākslas priekšmetus – skulptūras, gleznas un citus dārgumus. Mikelandželo, būdams neapmierināts ar apmācības metodi, it bieži atstāj studijas novārtā, turklāt viņš ir nolēmis pie pirmās izdevības pamest Girlandajo darbnīcu pavisam…
Kas esmu es šajā namā un notikumā? Ja ceļojums laikā un telpā dod iespēju atgūt jaunību, tad es varētu būt vai nu Domeniko pusmāsa Alesandra, kas vēlāk apprecēsies ar gleznotāju Sebastiānu Mainardi, kurš strādāja kopā ar Girlandajo. Vai arī laulātā draudzene kādam no Domeniko brāļiem – Dāvidam vai Benedeto –, kuri palīdzēja vecākajam brālim darbā. Galu galā varētu būt pat izcilā kvatročenco laika mākslinieka Domeniko Girlandajo kundze. Tādā gadījumā mums ir seši bērni, no kuriem viens – Ridolfo – turpinās tēva iesākto glezniecībā. Pēc četriem gadiem mans dārgais vīrs 45 gadu vecumā nomirs no nāvējoša drudža…
Tikpat labi es varētu būt aukle Domeniko bērniem vai vecā kalpone, kurai ļauts izmazgāt gleznotāju lietotās otas… Statusam nav nozīmes, visu izšķir Girlandajo darbi, kas vēl šodien aplūkojami Siksta kapellā Vatikānā, Florences baznīcās, Luvrā un citās mākslas dārgumu krātuvēs.
