Nosaukta Eiropas valsts, kuras pilsoņi nevēlētos to aizstāvēt kara gadījumā 0
Saskaņā ar nesen veiktu aptauju Slovākijas iedzīvotāji izrāda vismazāko gatavību aizstāvēt savu valsti salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, piemēram, Čehiju un Poliju, kas liek uzdot jautājumus par valsts drošības politiku un sabiedrības attieksmi pret aizsardzību. Par to liecina aptauja, ko veica Slovākijas Nacionālās universitātes Drošības un stratēģisko studiju centrs sadarbībā ar partneriem Polijā un Čehijā.
Aptaujā, kas tika veikta no 2024. gada novembra līdz decembrim, piedalījās respondenti no trim Višegradas grupas valstīm – Slovākijas, Čehijas un Polijas. Tā atklāja, ka tikai 27% slovāku būtu gatavi militāri aizstāvēt savu valsti konflikta gadījumā, salīdzinot ar 54% čehu un 62% poļu. Turklāt 43% slovāku norādīja, ka viņi drīzāk izvēlētos bēgt vai slēpties, nevis cīnītos, kas ir augstākais rādītājs starp aptaujātajām valstīm.
“Šie rezultāti liecina par zemu uzticēšanos valsts aizsardzības spējām Slovākijā un, iespējams, par atšķirīgu vēsturisko un kultūras attieksmi pret militāro iesaisti,” sacīja Drošības un stratēģisko studiju centra direktors Pavols Kosmāls. Viņš norādīja, ka Slovākijas zemā gatavība var būt saistīta ar obligātā militārā dienesta atcelšanu 2006. gadā, kā arī ar sabiedrības uztveri, ka valsts drošība ir atkarīga no NATO, nevis individuālām pūlēm.
Atšķirības starp valstīm ir izteiktas. Polijā, kur vēsturiski ir bijusi spēcīga pretestības un patriotisma tradīcija, 62% respondentu izteica stingru apņēmību aizstāvēt valsti, un tikai 18% teica, ka izvēlētos bēgt.
Čehijā, lai gan gatavība ir zemāka nekā Polijā, 54% respondentu apstiprināja savu vēlmi cīnīties, un 25% norādīja uz bēgšanu kā iespēju. Slovākijā šie skaitļi ir ievērojami atšķirīgi, un eksperti uzskata, ka tas atspoguļo sabiedrības zemo interesi par militārajiem jautājumiem.
Vēl viens faktors, kas ietekmē Slovākijas rezultātus, ir politiskā vide. Aptaujas dati liecina, ka atbalsts prokremliskām vai populistiskām partijām Slovākijā ir augstāks nekā Čehijā vai Polijā, kas var mazināt uzticēšanos valsts institūcijām un NATO. “Daļa slovāku uzskata, ka konflikts ar Krieviju nav viņu problēma, un tas ietekmē viņu vēlmi iesaistīties aizsardzībā,” sacīja Kosmāls.
Aptauja arī atklāja atšķirības attieksmē pret obligāto militāro dienestu. Polijā 48% respondentu atbalstīja ideju par obligātā dienesta atjaunošanu, Čehijā – 41%, bet Slovākijā tikai 22% uzskatīja, ka tas būtu nepieciešams. “Slovākijā sabiedrība ir pieradusi pie profesionālas armijas un uzskata, ka aizsardzība ir valdības, nevis pilsoņu pienākums,” skaidroja Kosmāls.
Šie atklājumi rada bažas Slovākijas valdībai, kas saskaras ar pieaugošiem drošības izaicinājumiem, tostarp Krievijas agresiju Ukrainā un hibrīddraudiem reģionā. Slovākijas aizsardzības ministrs Roberts Kaliņāks paziņoja, ka valdība plāno palielināt aizsardzības izdevumus un uzlabot sabiedrības izpratni par drošības jautājumiem, taču atzina, dassabiedrības attieksmes maiņa prasīs laiku.
Tikmēr Čehija un Polija turpina stiprināt savas aizsardzības spējas. Polija nesen paziņoja par plāniem palielināt militāros izdevumus līdz 5% no IKP, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem NATO, bet Čehija ir ieviesusi brīvprātīgas militārās apmācības programmas, lai veicinātu sabiedrības iesaisti.
