Kāda soctīklotāja nofilmējusi video, kurā parāda, ka “autovadītāji baidās iebraukt uz Barona ielas labajā malējā brauktuves daļa, jo domā, ka tā ir velojosla, bet tā nav velojosla. Šis apzīmējums paredz to, ka tā ir josla velosipēdistiem un citiem transporta līdzekļiem. Nezinu, vai velosipēdisti to zina, bet izskatās, ka lielākā daļa autovadītāju to nezina!” Vai tā ir taisnība? Komentē autoskolas pasniedzējs, docents Ēriks Griģis.
“Barona ielas labajā brauktuves pusē, lai nogrieztos pa labi, ir bīstami iebraukt, jo tavu braucamo var saspārdīt lielpilsētas drosmīgais un vienmēr nevainīgais velosipēda vadītājs! Satiksmes noteikumos ir attēlots 956. ceļa apzīmējums, kas apzīmē brauktuves daļu, kas paredzēta velosipēdu un elektroskrejriteņu braukšanai, bet pa kuru atļauts braukt arī pārējiem transportlīdzekļiem,” viņš skaidro.

“Šāds ceļa apzīmējums ir bijis, bet vairs nav redzams vai daļēji nav redzams, kas pēc LVS (Valsts standarta) vairs nav! Līdz ar to velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem ir jābrauc pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves vai braukšanas joslas labajai malai,” Griģis precizē.
Viņi drīkst arī braukt pa ietvi, ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama.
Autovadītājiem nav aizliegts izmantot šo neapzīmēto brauktuves daļu, lai brauktu pa to un no tās nogrieztos pa labi, apstātos brauktuves labajā malā vai stāvētu, ja to neaizliedz ceļa zīmes vai citi ierobežojumi!
Pirms nogriešanās jāatceras un jāizpilda satiksmes noteikumu prasība! Pirms jebkura manevra – braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas – transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, un laikus jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem. Lai izpildītu satiksmes drošības prasību veicot manevru pa labi, autovadītājam jādod ceļš gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem un tiem, kas pārvietojas ar sporta inventāru, kuri šķērso to brauktuvi, kurā autovadītājs nogriežas.
Vēl jādod ceļš tiem velosipēda un elektroskrejriteņu vadītājiem, kas tuvojas pa ietvi vai pa brauktuves labo pusi no aizmugures, ja iespējams droši apsteigt automobili starp to un ietves malu. Var šo iespēju arī neatstāt, piebraucot cieši klāt ietves malai, bet tas var radīt konfliktu ar kādu velosipēda vadītāju, kas uzskatīs sevi par galveno, braucot pa neesošo velo joslu!
“Īpaši bīstami Rīgā ir pa ietvēm joņojošie pārtikas piegādātāji! Sargi sevi un zini, ka viņi tevi nesargās, jo braucējiem nav tikai elektroskrejriteņi! Viņu elektriskie divriteņu transportlīdzekļi bieži atbilst mopēdu AM kategorijai! Kā tos kontrolēt, tas jau ir Valsts policijas priekšnieka goda jautājums!
Par satikskmi Rīgā nav jēgas rakstīt! Nav tur iespējams palīdzēt šoferiem! Ja nu vienīgi kāda konsultācija nelaimē nonākušajam varētu palīdzēt vai viņu nomierināt! Satiksme ir izpļenderēta tāpat kā daudz kas cits! Rīgas domes Satiksmes departamentā pat nav neviena, kas saprastu kaut ko par ceļu satiksmi.
Lai par satiksmes organizāciju vai drošību rakstītu ir jābūt projektam ar naudas segumu. Tad var runāt vai rakstīt uz nebēdu, kā daži “eksperti”, saņemot 50.000 līdz vēl vairākiem desmitiem gadā un uzlabojot satiksmes drošību vai izmeklējot negadījumus, kuros krūmi vainīgi! Jums jāierosina izveidot ceļu satiksmes drošības neatkarīgo pētnieciskās žurnālistikas centru! Air un Rail jau ir nogrimuši, varētu būt Road Latvija!” Griģis smej.