Ar MI nebūs nekādi joki. Pasaules kompānijas būvē tam speciālas AES, bet kā reaģē Latvijā uzrunātās ministrijas? 0
Šobrīd visā pasaulē, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, notiek milzīgas investīcijas mākslīgajā intelektā (MI). Runa ir par triljoniem dolāru, kas tiek ieguldīti ne tikai tehnoloģiju attīstībā, bet arī enerģētikas risinājumos – lielās kompānijas būvē pat atomelektrostacijas, lai spētu nodrošināt serverus ar nepieciešamo elektroenerģiju.
Kā TV24 raidījumā “Kārtības rullis” sacīja Armands Broks, finanšu tehnoloģiju uzņēmējs, šīs investīcijas nav tikai valstu līmenī – tās nāk no privātā sektora. “Latvija kā valsts nevar konkurēt ar šādu mērogu un pati nevar atļauties būvēt atomelektrostacijas. Taču šī globālā tendence skaidri parāda, kurp pasaule dodas, un Latvijai ir jārēķinās ar pārmaiņām,” atzīst uzņēmējs.
Broks prognozēja, ka tuvāko trīs gadu laikā mākslīgais intelekts kļūs gudrāks par lielu daļu cilvēku. Tāpēc viņš uzskata, ka šis ir brīdis, kad arī valstij jāmeklē sava loma un iespējas MI attīstībā. Viens no veidiem – kļūt par eksperimentālu citām lielajām valstīm un dot savu vidi, ļaujot MI trenēties uz valsts datiem.
Viņš ar Mākslīgā intelekta asociācijas vadību bija vērsies Ekonomikas ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā, kur izklāstīja konkrētu priekšlikumu. Tika piedāvāts izveidot iekšēju valodas modeli, kas, balstoties uz spēkā esošajiem likumiem, iepriekš iesniegtajiem iesniegumiem un uz tiem sniegtajām atbildēm, spētu sekundes laikā ģenerēt atbildes uz iedzīvotāju iesniegumiem.
“Šāds risinājums būtu drošs, jo visi dati paliktu tikai iestādes iekšienē, un atbildes būtu jāpārskata tikai vienam darbiniekam, – diemžēl valsts pārvaldes institūcijās nebija tāds cilvēks, kurš būtu pietiekami kompetents vai ieinteresēts šāda risinājuma īstenošanā,” ar nožēlu atzina uzņēmējs.
Broks to minēja kā piemēru tam, kā Latvija šobrīd neizmanto iespējas, kas varētu tai dot gan efektivitāti, gan reputācijas ieguvumus globālajā tehnoloģiju vidē.
