Sniega pelējums un brūni plankumi: kā pavasarī izglābt savu zālienu 0
Pēc ziemas, kas zemi klājusi ar biezu sniega kārtu, daudzi cilvēki sūdzas par nepatīkamo ietekmi uz savu zālienu. Vai vēl var glābt zālienu, kas ir izbalējis, kļuvis melns, brūns un notraipījies visādās citās krāsās, vietām pārklāts kā ar plēvi?
Jo bargāka ziema, jo lielākus bojājumus tā atstāj zālieniem. Iestājoties pavasarim, visi bojājumi ir redzami – zāliens izskatās kails, vietām ar baltiem plankumiem – tā ir tā sauktā sniega pelējuma parādīšanās.
Ar sniega pelējumu var tikt galā, rūpīgi izķemmējot atmirušo zāli un noņemot inficēto velēnu. Vietās, kur zāle ir pilnībā iznīcināta, zeme ir jāuzirdina un zāliens nekavējoties jāsēj no jauna. Nevilcinieties, jo nezāles atklātā zemē var ātri iedzīvoties.
Katru reizi, kad atjaunojat zālienu, ir svarīgi to mēslot, īpaši pavasarī.
Pat ja jūsu zāliens pēc ziemas neizskatās īpaši bojāts, tas nenozīmē, ka tam nav nepieciešama apkope un pienācīga sagatavošana vasaras sezonai. Ieteicams atjaunot un pārsēt zālienus, kas ir vismaz 40% miruši. To ieteicams darīt aprīlī-maijā, kamēr augsnē vēl ir daudz dabiskā mitruma un zāles sēklas var viegli dīgt.
Viss, kas jādara, ir jānogrābj vecais zāliens, jānoņem atmirusī zāle, jāpievieno sēklas uzirdinātajai augsnei.
Gan zāliena slimību gadījumā, gan profilaktiski atjaunojot zālienu, jāpatur prātā, ka, tiklīdz zāle ir veiksmīgi sadīgusi un kļuvusi zaļa, nav jāsteidzas to pļaut. Ļaujiet zālei izaugt apmēram 7 cm.
Zāliena kopšana ir nepieciešama visas sezonas garumā
Zāliens, kas pavasarī ir veiksmīgi atdzīvināts, reti saglabā dzīvotspēju visu sezonu. Lielākajai daļai zālienu līdz rudenim ir nepieciešama vismaz minimāla kopšana. Atkarībā no augsnes apstākļiem, karstuma un citiem kaitīgiem faktoriem zālienā var attīstīties dažādas slimības, kurām nepieciešama ārstēšana.
Zāliens kļūst uzņēmīgs pret slimībām, ja augsnē trūkst barības vielu.
Piemēram, dzeltenīga zāles nokrāsa norāda, ka zālienā trūkst slāpekļa, fosfora un kālija. Arī āboliņš, nezāles vai sūnas, kas sastopamas zālienā, norāda uz barības vielu trūkumu.
Sūnas aug ēnā, skābā augsnē vai vietās, kur trūkst slāpekļa. Ja sūnu ir daudz, tās jāizgrābj un zāliens jāapkaisa ar speciālu sūnu mēslojumu.
Jūsu zāliena sulīgumu un vitalitāti lielā mērā ietekmē jūsu vasaras pļaušanas un laistīšanas paradumi. Piemēram, sausā laikā, pļaujot, centieties zāli atstāt nedaudz augstāku nekā parasti – tad tā nodrošinās sev dabisku ēnu un labāk saglabās mitrumu. Tāpat karstā laikā zālienu ieteicams laistīt agri no rīta, kad zāle vislabāk absorbē nepieciešamo mitruma daudzumu.
Rudenī, īsi pirms ziemas, nopļaujiet zālienu pēc iespējas īsāku — liekās zāles atstāšana pakļauj jūs sniega pelējuma riskam, kas pavasarī parādās tieši vecās zāles atlieku vai nenogrābtu lapu dēļ.
Sulīga un bagātīgi zaļa zāliena uzturēšana gan mājās, gan vasarnīcās prasa daudz laika un pūļu, taču tas ir tā vērts.
Raksts sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
