FOTO: Praktiskais latvietis/Latvijas Mediji

Biežākie iemesli, kāpēc zālienā aug sūna, un ieteikumi, kā no tās tikt vaļā 40

Ko darīt, lai tiktu vaļā no zaļās sūnas mazdārziņā?
 Jautā Agnese Carnikavā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Katram cilvēkam ir sava piemērotākā un veiksmi nesošākā krāsa, ko var noteikt pēc dzimšanas datuma. Noskaidro savējo!
RAKSTA REDAKTORS
Ineses Supes cīņa turpinās: “Kad iznācu no ķirurga kabineta, es apraudājos, jo man gribējās iznākt kā uzvarētājai, bet tā pagaidām nesanāk”
Vai zināji, ka šie ieradumi veicina mūsos skumjas un nomāktu garastāvokli?
Lasīt citas ziņas

Valsts augu aizsardzības dienesta Augšņu agroķīmiskās izpētes daļas eksperte agronomijā Valija Kārkliņa stāsta, ka sūnu augšanai zālienā var būt vairāki iemesli: skāba un sablīvēta augsne, kurā trūkst gaisa, vai arī dzelzs un magnija deficīts – smilts augsnē bieži vien šo elementu trūkst, jo zālienaugi tos daudz patērē. 


Lai noteiktu īsto iemeslu, ieteicams noņemt vidējo augsnes paraugu. Ar lāpstu vai zondi sajauc zemi no vairākās vietās 20 cm jeb aramkārtas dziļumā savāktiem atsevišķiem paraugiem un puskilogramu augsnes nogādā VAAD Agroķīmijas laboratorijā (Rīgā, Lielvārdes ielā 36/38, tālr. 67553539). Tur nosaka augsnes reakciju pH (pēc šā rādītāja var arī noteikt, vai trūkst kalcija), organisko vielu, augiem izmantojamā fosfora un kālija, magnija un dzelzs saturu. 


CITI ŠOBRĪD LASA

Skāba (pH 4–5,4), pārāk mitra un ļoti blīva augsne nelabvēlīgi ietekmē derīgo mikroorganismu vairošanos un attīstību. Par skābu augsnes reakciju liecina arī zālienā ieviesušās nezāles, piemēram, mazā skābene, pērkone. Skābumu var neitralizēt ar celtniecības krītu vai dolomītmiltiem. Kaļķošanas materiālam jābūt smalki samaltam, jo tikai tad tas ir efektīvs. Augsnē iestrādā rudenī vai agri pavasarī. 


Gaisa caurlaidīgā augsnē sekmīgi vairojas derīgie mikroorganismi, kas ļauj auga saknēm uzņemt barības vielas.

Lai zālaugu saknes noblietētā augsnē pietiekami nodrošinātu ar gaisu, tā pēc lietus jāirdina.

Nelielā platībā to var darīt ar naglotiem zābakiem, dārza dakšām vai speciāliem rokas aeratoriem. 


Zāliena mēslošanai minerālmēslus izvēlas atkarībā no augsnes agroķīmiskajām īpašībām. Mēslojumu dod pavasarī un 1–2 reizes veģetācijas periodā, izmantojot, piemēram, amonija sulfātu, lai zāle labāk augtu. 


Daiļdārza īpašnieks Aivars Irbe zālienu ik pavasari apstrādā ar pretsūnu mēslojumu. To iestrādā pēc lietus, bet ne saulainā laikā, jo var apdedzināt augus. Kad sūna atmirusi, zāliens kļūst neglīts, brūns. Tad to vajag krustu šķērsu nogrābt ar asu grābekli, aizvācot sūnas un uzirdinot zālienu. Veģetācijas periodā, pļaujot zāli katru nedēļu, sūna parasti vairs nav manāma.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.