Uz breksita pretinieces plakāta rakstīts: “Apskauj “palicēju”.”
Uz breksita pretinieces plakāta rakstīts: “Apskauj “palicēju”.”
Foto: REUTERS / Scanpix / LETA

“Piepildīta visbezjēdzīgākā, mazohistiskākā ambīcija.” Sociālie tīkli par breksitu 0

Lielbritānija oficiāli pametusi Eiropas Savienību pēc 47 gadiem tās sastāvā un vairāk nekā trīs gadus pēc balsojuma referendumā.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Vēsturisko brīdi iezīmēja gan svinības, gan protesti pret Breksitu. Skotijā, kura balsoja par palikšanu ES sastāvā, notika piemiņas brīži ar svecēm, kamēr pie parlamenta Londonā līksmoja breksita atbalstītāji.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš bija solījies apvienot valsti un vest to uz priekšu, ziņā sociālajos tīklos pavēstīja: “Daudziem cilvēkiem šis ir pārsteidzošs cerības brīdis, brīdis, kuru tie necerēja piedzīvot.

CITI ŠOBRĪD LASA

Un, protams, ir daudzi, kuri jūt bažas un zaudējumu.

Un ir vēl, protams, arī trešā grupa – iespējams, vislielākā, – tie, kuri sāka raizēties, ka visa šī politiskā cīkstēšanās nekad nebeigsies.

Es saprotu visas šīs jūtas, un mūsu kā valdības darbs – mans darbs – ir apvienot šo valsti un vest uz priekšu.”

Džonsons piebilda, ka, neraugoties uz ES stiprajām pusēm un apbrīnojamām vērtībām, 50 gados tā attīstījusies virzienā, kas “mūsu valstij vairs neder”.

Praksē līdz ar breksitu maz kas uzreiz mainīsies, jo ir sācies pārejas periods, kas ilgs vismaz līdz šā gada beigām. Tā laikā vairums ES tiesību normu joprojām būs spēkā arī Lielbritānijā, arī personu brīvās pārvietošanās noteikumi.

Opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins norādījis, ka pēc breksita Lielbritānijai “jādzīvo tālāk” un jāgādā par labu attiecību saglabāšanu ar ES, lai tā nekristu par upuri brīvās tirdzniecības līgumam ar ASV.

Savukārt bijušais premjerministrs Deivids Kamerons, kurš kampaņā pirms referenduma vadīja “palicēju” nometni, atzinis, ka piektdiena “ir ļoti svarīga diena mūsu valstij”, un paudis pārliecību, ka Lielbritānija var “izvēli, ko esam izdarījuši, pārvērst par veiksmi”.

Tajā pašā laikā Breksita partijas līderis Naidžels Farāžs uzsvēris, ka “beidzot pienākusi diena, kad mēs izkļūstam brīvībā”. Viņš piebildis, ka tā ir “milzīga tautas uzvara pār establišmentu”.

Reklāma
Reklāma

Skotija, kur vairums referenduma dalībnieku nobalsoja par palikšanu ES, izstāšanās no bloka piektdien tika pieminēta, aktīvistiem pulcējoties ar aizdegtām svecēm, bet galvaspilsētā Edinburgā Skotijas valdības nams vakarā tika izgaismots ES karoga krāsās – zilajā un dzeltenajā.

Pie Skotijas parlamenta arī turpmāk plīvos ES karogs.

Breksits ir “dziļu skumju brīdis”, atzina Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena.

“Un šeit, Skotijā, ņemot vērā, ka tas notiek pretēji mūsu lielum lielā vairākuma gribai, šīs skumjas būs sasaistītas ar dusmām,” uzrunā Edinburgā sacīja Stērdžena.

Londona, kur mīt vairāk nekā miljons ES pilsoņu, 2016.gada referendumā arī pārliecinoši nobalsoja par palikšanu ES.

Mērs Sadiks Hans sacīja, ka breksita dēļ viņš ir skumju satriekts.

Vienlaikus viņš uzstāja, ka Londona arī turpmāk uzņems visus, neraugoties uz “jūsu ādas krāsu, jūsu karoga krāsu, jūsu pases krāsu”.

Sākotnēji Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES bija paredzēta jau pagājušā gada 29.martā, taču to nācās vairākkārt atlikt, jo Lielbritānijas parlaments noraidīja breksita vienošanos, ko iepriekšējā premjerministre Terēza Meja bija panākusi ar Briseli.

Džonsonam izdevās panākt modificētās vienošanās apstiprināšanu parlamentā pēc tam, kad viņa vadītie toriji pirmstermiņa vēlēšanās bija sev nodrošinājuši apakšnamā pārliecinošu vairākumu, solot breksitu beidzot īstenot.

Tas pielika punktu trīsarpus gadus ilgajām politiskajām batālijām, kas sekoja referendumam, kurā 52% britu nobalsoja par aiziešanu no ES.

Piektdien par godu aiziešanai no ES apgrozībā tika laista arī 50 pensu piemiņas monēta.

Tikmēr Briselē pie visām ES institūcijām tika nolaisti Lielbritānijas karogi, no kuriem viens turpmāk būs apskatāms muzejā.

Svinīgā ceremonijā Londonā un Gibraltārā tika nolaists Eiropas Savienības karogs, kamēr Briselē pie ES parlamenta – Lielbritānijas karogs.

Sociālajos tīklos, gluži kā klātienē, notikums izpelnījies pretrunīgus vērtējumus.

Laikraksts “The Guardian” mikroblogošanas vietnē “Twitter” raksta: “Ir piepildīta mūsu valsts visbezjēdzīgākā, mazohistiskākā ambīcija – breksits.”

Twitter lietotājs Slough for EU raksta: “Tā vietā, lai vadītu Eiropu un veidotu tās tēlu, kā to darītu tiešām liela valsts, mēs noraujam galus un bēgam. Pēc 47 gadiem labvēlīgas dalības ES, mēs pagriezīsim muguru uzticamiem draugiem un sabiedrotajiem.”

Cits Twitter lietotājs Endrū Edoniss raksta: “Viens breksita pluss ir tas, ka Farāžs vairs nevarēs izmantot Eiropas parlamentu kā platformu un finansējuma avotu, ko veiksmīgi darījis 20 gadus. Breksit partijas lielākā ironija ir, ka to finansēja un atbalstīja EP. Tagad tas beigsies.”

Savukārt Mohameds Safa salīdzina breksitu ar popkultūru: “Šis līdzinās tai reize, kad Džerija Helivela pārvērtēja savu solomākslinieces dzīvotspēju un pameta “Spice Girls”.”

Tomēr citi atklāti līksmo. Tā lietotājs ar segvārdu News Addict raksta: “Mēs to izdarījām! Mēs beidzot esam atstājuši ES!”

Svinības un sēras par breksitu

Zoī Kinga: “Padarīsim Lielbritāniju atkal varenu!”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.