Sporta zāle nav tiesas zāle! Sabiedrība “noliek pie vietas” kārtējo dīvāna ekspertu 0
Nav skaidrs, kāpēc mūsdienu pasaulē cilvēki joprojām nosoda līdzcilvēkus dažnedažādu iemeslu dēļ. Šoreiz – kārtējais dīvāna eksperts, kurš kritizē cilvēkus sporta zālē.
@ainars.krauklis platformā Threads iesmej par cilvēkiem sporta zālē: “Klau! Vai tu brauc uz sporta zāli, lai tur soļotu un skrietu uz skrejceliņa? 😁😁😁”
Lielākā daļa komentētāju ir neizpratnē par to, ka kārtējo reizi kāds pievērš lieku uzmanību tam, ar ko sporta zālē nodarbojas citi cilvēki.
Zane raksta: “Cilvēkiem ir ļoti daudz iemeslu, kāpēc viņi iet vai lēni skrien uz skrejceliņa. Pirmkārt, tas neattiecas uz tevi! 🙂 Otrkārt – traumas, atveseļošanās process, fizioterapeita norādījumi un konkrētā cilvēka veselības stāvoklim specifiski vingrinājumi. Man ārkārtīgi uzvelk šie “ooo, šis cilvēks tikai soļo uz skrejceliņa, ko viņš vispār saprot” ieraksti. Tu nekad nezini konkrētā cilvēka sportošanas un veselības vēsturi. Tāpēc liekam visus svešiniekus mierā un lai cilvēks dara sporta zālē, ko grib!”
Cita sieviete iesmej, sakot, ka piektdienās līdzi paņem vīnu un sporta zālē vēro simpātiskus vīriešus.
Arī kāds vīrietis nosoda šādu autora rīcību. Viņš skaidro dažādus iemeslus, kāpēc cilvēki sporta zālē nodarbojas ar šķietami neefektīvām aktivitātēm: “Jā, jo:
-skrejceliņš atveseļošanās procesos ir saudzīgāks par asfaltu vai bruģi;
-uz skrejceliņa var kontrolēti regulēt skriešanas ātrumu;
-uz skrejceliņa var kontrolēti regulēt slīpumu;
-ir cilvēki, kam slikti laikapstākļi traucē skriet ārā.
Un es uzsitu viņiem pa plecu par to, ka viņi izvēlas disciplīnu, nevis attaisnojumus, un rod alternatīvu kārtējam savam treniņam. Rodas jautājums – vai tu brauc uz sporta zāli, lai sportotu, vai vienkārši meklētu, pie kā piesieties?”
Arī citiem ir, ko teikt:
“Jā, es nesaprotu tos, kas iet uz baseinu. Kāpēc jūs nepeldat upēs? Tipa tāda ir tava loģika?”
“Ikreiz, kad redzu šādus izsmejošus sporta zāles ierakstus, man tiešām gribas būt rupjai un pateikt – nu ko var piepsties. Latvijā jau tā ir graujoši zema statistika ar cilvēkiem, kas vispār nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Tāpēc priecāsimies un atbalstīsim ikvienu, kas vispār izvēlas kaut ko darīt savas veselības labā!”
“Kāda starpība? Latvijā ne vienmēr ir labs laiks, lai gribētu skriet ārā.”
“Nē, es braucu, lai izmantotu visu citu inventāru. Pati pastaigām izvēlos jebkuru citu vidi, un arī laikapstākļi man netraucē. Bet es spēju saprast tos cilvēkus, kuri tā dara: varbūt nepatīk iet pa ielu, nav – viņuprāt – piemērota apkaime, patīk zāles gaisotne, ārā pilnīgs ‘nelaiks’, specifiska kardio programma un neskaitāmi citi iemesli. Labāk lai kustas uz skrejceliņa, ja tā patīk, nekā nedara neko! 💪🏼”
“Man ļoti patika skriet uz skrejceliņa. Parasti gan gāju uz kādu no nodarbībām, bet pirms vai pēc tās noskrēju kādus 8 km uz skrejceliņa. Vienmērīgs temps, nav jākoncentrējas uz apkārt notiekošo, var skatīties atspulgā vai vienā punktā pa logu un tik jozt. Esmu gan tikai dažas reizes mēģinājusi skriet ārā, bet, godīgi sakot, tas pustransa stāvoklis uz skrejceliņa man patika labāk. Es pat drīzāk apsvērtu iespēju nolikt skrejceliņu uz savas terases un skriet pa to, nekā iet ielās.”
“Es ceru, ka tu, kā minimums, uz rokām ej uz zāli.”
“Kāda jums daļa, ko cilvēks dara vai nedara sporta zālē? Viņš ir samaksājis abonementu un dara, kas viņam ir vajadzīgs tajā brīdī. Es, piemēram, jau gandrīz gadu staigāju un lēnā riksī skrienu, jo joprojām eju rehabilitāciju pēc potītes traumas, un man ir pilnīgi vienalga, ko citi par to domā.”
