ANO pieprasījusi, lai Putina armija izbeidz pielietot staļinisku pieeju ukraiņu deportēšanā un filtrēšanā 106
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ANO amatpersonas un vairāku valstu pārstāvji ANO Drošības padomē pieprasījuši, lai Krievija izbeidz iedzīvotāju piespiedu deportācijas no okupētajiem Ukrainas apgabaliem uz Krieviju vai Doneckas un Luhanskas “tautas republikām” un tā saukto filtrācijas nometņu ierīkošanu okupētajās teritorijās, kur bez jebkāda juridiska pamata vāc aizturēto personu datus, ar pazemojumiem, pratināšanu un spīdzināšanu mēģina izšķirot gan gūstā kritušās militārpersonas, gan civiliedzīvotājus pēc tā, cik tie uzticīgi Ukrainas valsts varai un cik gatavi sadarboties ar okupācijas iestādēm.
Nevienai starptautiskai organizācijai nav pieejas šādām vietām.
Personu piespiedu pārvietošana vai deportācija no okupētiem apgabaliem uz okupanta teritoriju ir 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijas par civilpersonu aizsardzību kara laikā pārkāpums un kvalificējama kā kara noziegums.
Spīdzina un pazemo
Drošības padomes sēdē ar ziņojumu uzstājās ANO Cilvēktiesību biroja Ņujorkā vadītāja Ilze Brands-Kehris.
Atsaucoties uz uzticamiem avotiem, agrākā Latvijas Cilvēktiesību centra direktore apsūdzēja Krieviju daudzos cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp spīdzināšanā un cietsirdībā, kas ierasta filtrācijas nometnēs: “Mūsu biroja dokumentētajos gadījumos fiksēts, ka Krievijas armija un ar to saistītas bruņotas grupas pakļāva ieslodzītos rūpīgai pārmeklēšanai, reizēm izģērbjot kailus. Viņi detalizēti pratināja par šo cilvēku personīgo dzīvi, ģimenes saitēm, politiskajiem uzskatiem.” Sievietes un bērni “filtrācijas procedūru” laikā saskaras ar seksuālas dabas pazemošanas risku.
Aizturētos ukraiņus, kurus novērtē kā pietuvinātus Ukrainas varasiestādēm vai armijai, spīdzina un nosūta tālāk uz labošanas darbu kolonijām vai citām ieslodzījuma vietām Krievijā. ANO pārstāve Brands-Kehris tāpat pauda bažas par Krievijas lēmumu “atvieglot” pilsonības piešķiršanu uz Krieviju izvestajiem ukraiņu bērniem, kuri palikuši bez vecākiem vai no tiem nošķirti un kurus var adoptēt krievu ģimenēs.
ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda Drošības padomes sēdes gaitā uzsvēra, ka, pēc dažādu avotu, ieskaitot Ukrainas valdību, aplēsēm, Krievijas varasiestādes nopratinājušas, aizturējušas un deportējušas uz Krieviju no 900 tūkstošiem līdz 1,6 miljoniem Ukrainas pilsoņu.
Nereti viņus nosūta uz attāliem apgabaliem Krievijas Tālajos Austrumos. Filtrācijai pakļauti tūkstošiem bērnu. “ASV ir informācija, ka tikai jūlijā vien no okupētajiem Ukrainas apgabaliem uz Krieviju pārvesti 1800 bērnu,” sacīja diplomāte.
Tomasa-Grīnfīlda sniedza arī skaidrojumu Krievijas rīcībai – ietekmēt cilvēkus, gatavojoties okupēto teritoriju aneksijai. Maskava cenšas piešķirt jelkādu leģitimitātes izskatu fiktīvajiem “referendumiem”, ko tā plāno, radīt iespaidu, ka tos atbalsta vismaz daļa iedzīvotāju. “Protams, mēs nekad neatzīsim nekādus Krievijas mēģinājumus ar spēku mainīt Ukrainas robežas.
Mums jāsauc pie atbildības šajos noziegumos vainīgie. Mums jāreaģē kā starptautiskai sabiedrībai, kas vēl ciena ANO hartu. Mēs zinām, ko par to visu teiks Krievija. Tā iebildīs, iebildīs, iebildīs. Taču ir pavisam vienkāršs veids, kā uzzināt, vai tā ir taisnība.
Ielaidiet ANO. Dodiet piekļuvi neatkarīgajiem novērotājiem,” uzsvēra Tomasa-Grīnfīlda. Uzskata, ka ar filtrāciju saistītās lietas pārrauga amatpersonas Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijā un valdībā. Šīs amatpersonas iesniedz izpildei filtrējamo ukraiņu sarakstus un saņem orgānu atskaites.
Tikai “reģistrēšana”
Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja, atbildot uz apsūdzībām, ierasti ciniski noliedz kā deportāciju, tā filtrācijas nometņu pastāvēšanu. Tie, kas tā runājot, mēģinot “piespiest nezinošu publiku noticēt šausmīgu nometņu pastāvēšanai”.
Viņiem neesot viss kārtībā “ar veselo saprātu”. Notiekot nevis filtrācija, bet “reģistrēšana”, ko “brīvprātīgi” izgājuši 3,7 miljoni Ukrainas iedzīvotāju, kas “brīvprātīgi” devušies uz Krieviju, kur neviens tiem neliedzot atgriezties atpakaļ. Pārbaudes procedūra līdzinoties tai, kāda jāiziet ukraiņu bēgļiem Eiropas Savienībā.
Taču ziņas par deportācijām no okupētajiem apgabaliem sāka pienākt jau pavasarī, kad, pēc Ukrainas varasiestāžu ziņām, no Krievijas ieņemtajiem Doneckas, Zaporižjas, Mikolajivas, Harkivas un Hersonas apgabaliem no marta līdz aprīļa beigām piespiedu kārtā uz Krieviju vai “tautas republikām” izvests ap miljons cilvēku.
Maskava tad to nosauca par brīvprātīgu “evakuāciju no bīstamiem rajoniem”. Daudzos gadījumos cilvēkus nostādīja izvēles priekšā – piesakieties Krievijas pilsonībā vai nesaņemsiet nekādu pārtikas palīdzību.
Drīz pēc okupācijas sākuma Krievijas specdienesti apdzīvotās vietās sāka tvarstīt vīriešus karadienesta vecumā un vest uz filtrācijas nometnēm, lai meklētu starp viņiem agrākās Ukrainas armijas militārpersonas, policistus un Ukrainas varai lojālus aktīvistus – cilvēkus, kuri naidīgi noskaņoti pret okupantiem vai kurus grūti ietekmēt.
Nometnēs ievieto arī karagūstekņus.
Lēš, ka Krievija izveidojusi vismaz 20 filtrācijas nometnes.
