Vai, cērtot jaunākus kokus, apzogam paši sevi? Ekspertu viedokļi krasi atšķiras 0
“Tas ir pilnīgi nepareizi,” runājot par valdības pieņemto lēmumu ļaut cirst jaunākus kokus, pirms trīs gadiem TV24 raidījumā “Preses klubs” teica SIA “Rīgas Meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra, uzsverot, ka tas ir legāls izlaupīšanas mēģinājums, tomēr LA.LV uzrunātajam ekspertam ir cits viedoklis.
Viņa norādīja, ka “Rīgas meži” mazinājuši ciršanas apjomus un izmainījuši plānus. Loģika tam esot pavisam viena – ko mēs atstāsim aiz sevis? Kā viņa norādīja, mežs kā ekosistēma ir ļoti nozīmīgs klimata pārmaiņu procesā.
“Mēs vienkārši apzogam savu nākotni, apzogam savus bērnus,” viņa strikti norādīja.
“Vai pirmajā vietā mēs liekam baļķus un naudu vai citas vērtības, kas ir apkārtējā daba,” A.Skudra vaicāja. Izcērtot sīkbaļķīšus, tiek izcirsta jaunaudze, un par jaunaudzi nav jāmaksā ienākuma nodoklis. “Mēs vēl papildus apzogam valsti. Ļoti skumji, ka Ministru kabinets pieņēma šādu lēmumu,” viņa atkārtoti piebilda.
Meža zinātnieki domā citādi
LA.LV uzrunāja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošo pētnieku Jurģi Jansonu, kurš piekrita dalīties ar savu viedokli, kas lasāms raksta turpinājumā.
TV24 izskanējušais SIA ‘’Rīgas meži’’ vadītājas viedoklis bija nedaudz pārsteidzošs. Iestādes nosaukums un juridiskais statuss vedina domāt, ka runa ir par uzņēmējdarbību, kuras labā nāk ikviens normatīvu atvieglojums tajā sfērā, kurā uzņēmums darbojas. Tomēr izrādās, ka statuss var būt maldinošs.
Pirms apmēram 4-5 gadiem man bija iespēja iepazīties ar Rīgas iedzīvotāju aptauju, ko viņi sagaida no pilsētas mežu apsaimniekošanas. 10 baļļu sistēmā ekonomiskie labumi ierindojās 9. vietā. Neatminos, kas bija pati zemākā prioritāte, vai ‘’topā’’ bija zaļie jumta dārzi, koki podos, novietoti Rīgas bulvāros, kā arī labiekārtotas atpūtas vietas piepilsētas mežos. Ņemot vērā, ka Rīgā dzīvo bagāti cilvēki, varam pieņemt, ka finansējums šādiem mērķiem tiktu iegūts citos ražošanas sektoros – ārpus meža.
Protams, Rīgas iedzīvotāji izvēlas pilsētas vietvaru, kura atbilstoši savam mandātam dod uzdevumus sev piederošiem uzņēmumiem un to vadītājiem. Prieks, ka raidījumā izskanēja atziņa – valdības pieņemtie lēmumi jeb atvieglojumi valsts iedzīvotājiem (šajā gadījumā ikvienam no 135 tūkstošiem Latvijas meža īpašnieku) nav uzskatāmi par saistošiem SIA ‘’Rīgas meži’’ kā darbības plāns. Protams, piepilsētas mežu apsaimniekošana no ainaviskā un rekreatīvā viedokļa ir specifiska neatkarīgi no tā, vai tā ir Rīga, Ogre vai Daugavpils. Kamēr vien novecojošos mežus nenograuž kaitēkļi vai neizposta vēji.
Ja runājam par profesionālo izpausmi intervijā, pārsteidza, ka ar mežsaimniecību saistītas iestādes vadītāja neprot atšķirt meža ciršanu no izciršanas, konsekventi lietojot kļūdainu terminu. Tāpat pārsteidza norāde par ‘’jaunaudžu ciršanu’’. Tiešām, dziļos PSRS laikos bija iedibināts priekšstats, ka jaunaudze skuju kokiem skaitās līdz 40 gadu vecumam.
Mēs zinām, ka, prasmīgi darbojoties, 40 gados tiešām var izaudzēt egļu zāģbaļķus, pie tam nevis līdz samazinātam caurmēram, bet pašreiz spēkā esošajiem vidēji 30 cm. Šādus mežus dēvēt par ‘’jaunaudzēm’’ ir visai spekulatīva pieeja.
Īpaši skumdināja viedoklis par mežsaimniecības (meža ciršanas un atjaunošanas) it kā negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu. Patiesībā ir otrādi – pasauli izglābs nevis novecojoši meži, bet pareizi veidotas un koptas mežaudzes, kurās koki augs arvien labāk un realizēs fotosintēzes fenomenu – oglekļa piesaisti no atmosfēras.
Labi, ka kundze neaizrunājas par to, cik nepareizi būtu veicināt Latvijā demogrāfiju – jo mazi bērni taču īstermiņā ir tikai patērētāji un liekas klapatas. Bet tieši no viņiem būs atkarīga mūsu sabiedrības ilgtspēja un nākotne.
Ziņa sabiedrībai ir vienkārša – lūdzu, lūdzu, filtrējiet viedokļus, kuri izskan. Kovidlaikā arī ārsti lūdza ticēt un uzticēties profesionāļiem. Tas, protams, netraucēja pastāvēt neticīgo nometnei ar visai dziļu ietekmi gan NVO, gan diemžēl arī politiskajos procesos. Mežiniekiem, tai skaitā meža zinātniekiem, tas lūgums ir līdzīgs.
