Desmit gadu laikā izvarošanas gadījumu skaits pieaudzis par 150%! Biedējoši jaunākie “Eurostat” dati – pieminēta arī Latvija 0
Policija 2024. gadā Eiropas Savienībā reģistrēja vairāk nekā 256 000 seksuālas vardarbības noziegumiem, no kuriem 38% bija izvarošanas gadījumi, liecina jaunākie Eurostat dati. Salīdzinot ar 2023. gadu, seksuālās vardarbības noziegumu skaits pieauga par 5%, bet izvarošanas gadījumu skaits — par 7%, ziņo “Euronews”.
2024. gadā Francijā, Vācijā un Zviedrijā tika reģistrēts vislielākais ziņojumu skaits par seksuālu vardarbību un izvarošanu, savukārt Kiprā, Maltā un Lietuvā — vismazākais.
Tomēr policijā reģistrēto seksuālās vardarbības gadījumu skaita pieaugums var liecināt arī par lielāku sabiedrības informētību un efektīvākiem pasākumiem seksuālās vardarbības apkarošanā, kas savukārt ietekmē ziņošanas biežumu.
Šie dati publicēti neilgi pēc tam, kad Eiropas Parlaments nobalsoja par kopējas, piekrišanā balstītas izvarošanas definīcijas atbalstīšanu, kas pazīstama ar principu “tikai jā nozīmē jā”.
Eiropas Parlamenta deputāti norādīja, ka piekrišana jāvērtē kontekstā, tostarp gadījumos, kuros iesaistīta vardarbība, varas ļaunprātīga izmantošana, iebiedēšana vai personas ievainojamība.
Viņi arī pieprasīja nodrošināt pienācīgu atbalstu un aizsardzību upuriem un vardarbību pārdzīvojušajiem visā Eiropas Savienībā.
Pirms tam ES 2024. gadā pirmo reizi pieņēma minimālos standartus vardarbības pret sievietēm apkarošanai.
Tomēr ierosinātais pants par vienotas izvarošanas definīcijas ieviešanu tika izņemts pēc vairāku dalībvalstu iebildumiem.
“Mēs jau gadiem ilgi aicinām ieviest kopīgu Eiropas izvarošanas definīciju,” Eiropas Parlamenta paziņojumā presei sacīja zviedru eiroparlamentāriete Evina Incira no Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses.
“Arvien vairāk valdību atzīst šādas pieejas nepieciešamību — kopš 2023. gada Francija, Somija, Luksemburga un Nīderlande ir ieviesušas likumus, kas balstīti uz piekrišanas principu,” viņa sacīja. “Impulss ir mūsu pusē.”
Lai gan centieni ieviest visā ES vienotu piekrišanā balstītu izvarošanas definīciju liecina, ka bloks nopietni izturas pret šo noziegumu apkarošanu, dati rāda, ka pēdējās desmitgades laikā gan izvarošanas, gan seksuālās vardarbības gadījumu skaits pieaudzis.
Laikā no 2014. līdz 2024. gadam seksuālās vardarbības noziegumu skaits pieauga par 94%, bet izvarošanas gadījumu skaits — par 150%.
Šajā periodā seksuālās vardarbības noziegumu skaits pieauga vidēji gandrīz par 10% gadā, bet izvarošanas gadījumu skaits — par 7%.
Tomēr arī šeit pieaugumu daļēji var skaidrot ar lielāku ziņošanas biežumu, ko veicina sabiedrības informētības pieaugums un uzlaboti ziņošanas mehānismi.
Vai Latvija izstāsies no konvencijas pret vardarbību pret sievietēm?
Eiropas valstīs pastāv atšķirīga juridiskā terminoloģija un nacionālā likumdošana izvarošanas jautājumā, lai gan lielākā daļa ievēro līdzīgu sistēmu, kas balstīta uz Eiropas Padomes Stambulas konvenciju.
Konvencijas mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. To parakstījušas visas ES dalībvalstis, kā arī citas Eiropas valstis, piemēram, Apvienotā Karaliste un Norvēģija.
Pagājušā gada oktobrī Latvijas Saeima nobalsoja par izstāšanos no konvencijas pēc tam, kad labējo politiķu vidū izskanēja pārmetumi, ka tā veicina “radikālo feminismu, kas balstīts dzimuma ideoloģijā”, un apdraud tradicionālās ģimenes vērtības.
Tomēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izmantoja savas tiesības apturēt likuma izsludināšanu un nodeva jautājumu atkārtotai izskatīšanai parlamentā, argumentējot, ka tik būtiskas starptautiskās saistības nedrīkst mainīt steigā.
Latvija pie šī jautājuma plāno atgriezties novembrī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī.
Tomēr Rīga joprojām apņēmusies saglabāt aizsardzību sievietēm un vardarbības ģimenē upuriem arī gadījumā, ja valsts izstāsies no konvencijas. Saeima pieņēma deklarāciju, aicinot valdību izstrādāt visaptverošu nacionālo likumu vardarbības ģimenē apkarošanai kā “alternatīvu” konvencijai.
Kā ES dalībvalstij Latvijai ir saistošas arī ES direktīvas vardarbības pret sievietēm apkarošanā. Tās pārņem daudzus Stambulas konvencijas aizsardzības mehānismus ES tiesību aktos, kas Latvijai jāievieš līdz 2027. gada jūnijam neatkarīgi no tā, vai tā paliks konvencijā.
Tikmēr Francija 2025. gada oktobrī ratificēja grozījumus, kas paredz piekrišanas iekļaušanu seksuāla uzbrukuma un izvarošanas juridiskajā definīcijā. Tas notika pēc Žizeles Peliko izvarošanas prāvas noslēguma iepriekšējā gadā.
Šajā lietā 51 vīrietis tika atzīts par vainīgu seksuālā vardarbībā vai izvarošanā pret Žizeli Peliko laikā, kad viņa bija bezsamaņā pēc tam, kad viņas vīrs Dominiks viņu desmit gadu garumā bija apreibinājis ar medikamentiem.
Iepriekš izvarošana vai seksuāla vardarbība tika definēta kā “jebkāda veida seksuāla penetrācija, kas veikta, izmantojot vardarbību, piespiešanu, draudus vai pārsteigumu”.
