Steidzami nepieciešami visaptveroši pasākumi nabadzības risku novēršanai un uzticības valsts pārvaldei veicināšanai 36
Biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) struktūrvienība “Senioru Saeima” uzsver, ka gados vecāku cilvēku interešu aizstāvībai būtisks ir kvalitatīvs senioru nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes dialogs. Tai skaitā arī par tādām senioriem vitāli svarīgām tēmām kā nabadzības risku mazināšana, sociālā atbalsta pasākumu klāsta paplašināšana un empātijas trūkums valsts institūcijās.
Senioriem, tāpat kā visiem citiem Latvijas iedzīvotājiem būtiska ir pārliecība, ka publiskā pārvalde vēlas komunicēt ar sabiedrību un strādāt tās interesēs, veidojot cieņpilnu dialogu, norāda “Senioru saeimas” priekšsēdētāja Barba Girgensone.
“Senioriem ir svarīgi, lai arī viņu viedoklis valsts institūcijās tiktu sadzirdēts un vecāka gadu gājuma cilvēku problēmām tiktu pievērsta pienācīga uzmanība. Katrs no šodienas pensionāriem ir visu mūžu strādājis, maksājis nodokļus, un katram no viņiem ir tiesības uz cieņpilnu attieksmi no valsts un pašvaldību institūciju puses. Diemžēl realitātē daudziem vecākiem ļaudīm, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti, nākas saskarties ar šo institūciju vienaldzību un pat pārākuma demonstrēšanu,” uzsver “Senioru saeimas” priekšsēdētāja. Tas, savukārt, daudziem liek domāt, ka valstij viņu problēmas neinteresē.
“Baltijas valstīs projekta “Neredzamie” ietvaros veiktais pētījums liecina, ka Latvijā ir vislielākais “neredzamo” skaits – apmēram 369 tūkstoši iedzīvotāju (27.6%). Tie ir cilvēki, kuri savu ienākumu vai dzīves stila dēļ ir sociāli un ekonomiski atstumti vai ierobežoti un pieder sociālajām grupām, kas ir grūti identificējamas vai nemaz neuzrādās oficiālajā statistikā. Šiem cilvēkiem dažādu iemeslu dēļ ir grūti integrēties sabiedrībā un nodrošināt sev ikdienas dzīvei nepieciešamo. Tikmēr augstais “Neredzamo” skaits Latvijā rada augstu sociālo spriedzi un potenciālu risku valsts budžetam,” uzsver “Senioru saeimas” priekšsēdētāja.
Lai šādu cilvēku skaits vēl vairāk nepalielinātos un nenovestu līdz sociālai katastrofai, LSKA ieskatā steidzami nepieciešami visaptveroši pasākumi nabadzības risku novēršanai, tai skaitā savstarpēji saistīta rīcība bezdarba mazināšanai, valsts sociālo pabalstu, sociālās palīdzības, sociālās apdrošināšanas politikās, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā personām ar invaliditāti, u.c..
“Minētais pētījums apliecina, ka atbalsta politikas veidošanai sociālo jautājumu risināšanas jomā ar oficiālās statistikas datiem nepietiek, ir nepieciešama reāla izpratne par šo cilvēku vajadzībām un viņiem nepieciešamo atbalstu. Jāņem vērā, ka daudzi no šiem cilvēkiem, starp kuriem ir arī vecāka gada gājuma ļaudis, nesaņem sociālo atbalstu no valsts vai pašvaldībām, jo dažādu specifisku iemeslu dēļ tam nekvalificējas. Taču tas nebūt nenozīmē, ka viņi būtu jānoraksta,” uzsver Barba Girgensone.
LSKA ieskatā starp gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti vitāli nepieciešamiem pakalpojumiem jāmin arī tāds sociālā atbalsta pakalpojums kā “Drošības poga”, kas sniedz iespēju kādas nelaimes vai bīstamas situācijas gadījumā nekavējoties sazināties ar zvanu centru un lūgt pēc palīdzības. Speciālā aprocē vai kulonā iestrādātā signālpoga nodrošina 24 stundu saikni ar zvanu centru un garantē drošības sajūtu gan cilvēkam, kurš saņem “Drošības pogas” pakalpojumu, gan viņa tuviniekiem.
“Drošības poga” bieži vien pašvaldībās ir arī aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, kuru nodrošina pašvaldību sociālie dienesti. Tas nozīmē, ka atkarībā no ienākumiem, šo pakalpojumu iespējams saņemt arī ar daļēju vai pilnu finansiālu atbalstu, tomēr, gadījumos, kad minētais pakalpojums pieejams tikai par maksu, ļoti daudziem senioriem, kuri labprāt to izmantotu, finansiālo iespēju dēļ tas nav pieejams. Tādēļ LSKA uzskata, ka piešķirot nepieciešamo valsts finansējumu sociālā atbalsta pakalpojuma “Drošības poga” sniegšanai visā valsts teritorijā, tiek sasniegti vairāki sociāli svarīgi mērķi, t.i. veicināta psiholoģiskā drošība senioriem un viņu tuviniekiem, mazināts pansionātu piepildījums, apkopota informācija par senioru veselības stāvokli, atvieglots ģimenes ārstu darbs, atbalstītas NVO, koordinēti NMPD izsaukumi, mazināta sociālā spriedze.
Vēl viena būtiska, gadiem sasāpējusi problēma ir empātijas trūkums dažādu valsts un pašvaldības institūciju, arī medicīnas iestāžu darbinieku attieksmē. “Bieži no dažādu institūciju darbiniekiem, kuru pienākums cita starpā ir skaidrot iestādes rīcību vai prasības, nākas dzirdēt skaidrojumu: “Es tikai daru savu darbu”, respektīvi, burtiski izpildu iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasības tajās neiedziļinoties un pat neizprotot to jēgu. Nākas konstatēt, ka institūciju darbinieki un arī ģimenes ārsti baidās būt empātiski, jo tādejādi tiks pārkāpts kāds normatīvais regulējums. Diemžēl tas sāpīgi skar seniorus,” saka Barba Girgensone.
“Senioru saeimas priekšsēdētāja norāda, ka visas identificētās problēmas tiks apkopotas, izanalizētas, kā arī tiks izstrādāti priekšlikumi to risinājumam, kurus LSKA iesniegs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kā arī par attiecīgajiem jautājumiem atbildīgajām ministrijām un institūcijām. “LSKA turpinās aizstāvēt senioru intereses, komunicējot ar likumdevēju, izpildvaru gan valsts, gan pašvaldību līmenī un NVO sektoru. “Senioru Saeima” turpinās analizēt normatīvos aktus un to praktiskās piemērošanas problemātiku, kā arī senioru drošumspējas stiprināšanas nepieciešamības aktualitāti veicot pētījumus un sagatavojot ieteikumus, ņemot vērā resoru prioritātes un senioru intereses,” norāda Barba Girgensone.
Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.
Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.
