Valdība lūgs Saeimai atļauju piedalīties “airBaltic” finansējuma piesaistē – summa varētu sasniegt pat 30 miljonus eiro 5
Ziņa papildināta plkst. 16.16.
Valdība lūgs Saeimai deleģējumu piedalīties Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” papildu finansējuma piesaistē līdz 30 miljoniem eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes medijiem sacīja satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Kozlovskis uzsvēra, ka tas nav valsts atbalsts, un valdība lūgs Saeimai šādu deleģējumu piedalīties pagaidu finansējuma piesaistē, ja tas būs nepieciešams. Summa var svārstīties “no nulles līdz 30 miljoniem eiro”.
Viņš uzsvēra, ka valstij kā vienam no kreditoriem ir jānorāda gatavība piedalīties pagaidu finansējuma piesaistē uz līdzvērtīgiem nosacījumiem kā privātajiem kreditoriem.
Tāpat viņš informēja, ka “airBaltic” piešķirtā valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā atmaksas termiņu plānots pagarināt līdz 31. decembrim.
Iepriekš aizdevuma termiņš bija noteikts 31. augustā. Par aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanu arī būs jālemj Saeimai.
Viņš skaidroja, ka Latvijai pieder 50 miljoni eiro jeb 13% no obligāciju skaita, tādēļ proporcionāli ir nepieciešams noteikt maksimālo summu papildu obligāciju iegādē, līdz kurai Ministru kabinets (MK) būtu tiesīgs lemt, kas ir līdz 30 miljoniem eiro. “Saņemot deleģējumu, MK būs nepieciešams arī atsevišķs lēmums. Tas nenozīme, ka šāda piedalīšanās būs pienākums, bet MK būs tiesības lemt atsevišķi, vai piedalīties vai nē, ja šāda piekrišana no pārējiem obligacionāriem tiks saņemta,” uzsvēra Kozlovskis.
Viņš piebilda, ka lēmumi tiek balstīti uz biznesa plāna mērķa sasniegšanu, kas paredz, piesaistot privāto kapitālu, līdz gada beigām saglabāt valsts dalību kompānijas kapitālā 25% plus viena akcija, Rīgu kā bāzes vietu un savienojamību, kas ir ekonomiski pamatota.
“Lai šos mērķus sasniegtu, ir nepieciešams kapitāls. Šajā gadījumā, saņemot šos mandātus, varam kā valsts līdzvērtīgi piedalīties šajā procesā kā viens no kreditoriem,” uzsvēra Kozlovskis.
Viņš precizēja, ka kopumā Saeimai būs jāpieņem trīs lēmumi – aizdevuma līguma termiņa pagarināšana līdz gada beigām, veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā, kā arī iespējamu dalību papildu finansējuma piesaistē uz līdzvērtīgiem nosacījumiem.
Vaicāts, vai “airBaltic” šodien veiks procentu maksājumus, Kozlovskis konkrētu atbildi nesniedza, vien norādīja, ka viens no šobrīd sagatavotā lēmumprojekta, par ko tiks lemts 17. augusta obligacionāru sanāksmē, priekšnoteikumiem ir ieguldījumu kapitalizācija, pretim saņemot akcijas. “Līdz ar to ir skaidrs, ka tas ir kopīgs lēmums,” teica Kozlovskis.
Viņš arī uzsvēra, ka viss notiek saskaņā ar emisijas noteikumiem.
Informācija obligāciju emisiju prospektā liecina, ka ir paredzēta ierobežota iespēja kavēt procentu maksājumus 14 dienu periodu. Tas nav formulēts kā atļauja nemaksāt procentus, bet gan kā nosacījums, ka kavējums vēl netiek uzskatīts par saistību neizpildi.
“airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka lidsabiedrība joprojām izvēlas nekomentēt šo jautājumu. Tomēr satiksmes ministrs esot ļoti labi pamatojis iespējamo rīcību. “Obligāciju emisijas prospekts, kas ir pamatdokuments tam visam, nosaka kārtību, kad uzņēmumam ir jāmaksā procentu maksājumi, un kāda ir iespēja fleksibilitātei šādos gadījumos,” sacīja Martinovs.
“airBaltic” vēl neizplatīs paziņojumu, vai lidsabiedrība veiks vai neveiks šodien šo maksājumu, bet rīkosies saskaņā ar līgumu un emisijas prospektu.
Martinovs valdības pieņemtos lēmumus nodēvēja par pozitīvu soli. “Tas ir pragmatisks solis no rūpīga un gādīga saimnieka,” teica lidsabiedrības amatpersona.
Tai pat laikā viņš atzīmēja, ka valdība ir tikai viena no iesaistītajām personām, un esot absolūti skaidrs, ka “airBaltic” kā uzņēmumam, kurā ir diezgan plašs iesaistīto loks, ir vēl daudz jāstrādā un jāpanāk atbalsts lidsabiedrības jaunajai stratēģijai un biznesa plānam arī no citiem.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc sēdes žurnālistiem sacīja, ka vēršanās pie Saeimas notiekot, lai varētu nodrošināt “airBaltic” nepārtrauktu darbību. “Dotajā mirklī akcionārs – mēs vai “Lufthansa”, vai šis 1% privātā akcionāra – patiesībā jau vairs nav.. šo akciju vērtība ir nulle,” teica Kulbergs.
Viņš atzina, ka šobrīd uzņēmuma nākotne ir kreditoru rokās, un “airBaltic” liktenis izšķiršoties 17. augustā. “Šī valdība ir izdarījusi visu iespējamo, lai pēdējo reizi spertu soli, lai sakārtotu uzņēmuma finanses, un, lai “airBaltic” būtu lidotspējīgs,” teica premjers.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas deputāti 16. aprīlī piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai “airBaltic” 30 miljonu eiro apmērā. Valsts īstermiņa aizdevuma pamatsummas un aizdevuma procentu atmaksas termiņš ir 31. augusts. Aizdevums izsniegts bez nodrošinājuma.
“airBaltic” līdz 24. jūlijam bija atmaksājusi valsts aizdevuma pamatsummu un līgumā paredzētos procentu maksājumus kopumā 12,9 miljonu eiro apmērā.
Jau vēstīts, ka “airBaltic” padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu, kā arī samazināt plānoto lidmašīnu floti no 100 līdz aptuveni 40 lidmašīnām 2031. gadā, aģentūru LETA informēja “airBaltic”.
“airBaltic” paredz, ka līdz 2026. gada beigām tā ekspluatēs aptuveni 36 “Airbus A220-300” lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām patlaban, flotei pakāpeniski palielinoties līdz aptuveni 40 lidmašīnām 2031. gadā.
Tāpat ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” patlaban ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
