Foto – Anda Krauze

Krīze beigusies tikai Dombrovskim personiski, uzskata tiesībsargs Jansons 40

Dienā, kad Saeima tiesībsarga amatā atkārtoti ievēlēja JURI JANSONU, advokāts Aldis Alliks atsūtīja man īsziņu: “Jura Jansona pārvēlēšana ir viena no nedaudzajām mūsu tautas veiksmēm, jo nozīmīgā amatā paliek zinīgs jurists un latvietis gan vārdos, gan darbos. Viņam ir spēcīgi pamatelementi – mugurkauls, smadzenes un sirds. Katrai mūsu valsts amatpersonai ir viena mēraukla: cik daudz un ko tieši viņš ir izdarījis latviešu tautas kā valstsnācijas un Latvijas kā latviešu valsts labā. Par Juri Jansonu man šaubu nav, virs viņa es savu lupu neturu un negrozu.”

VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
Lasīt citas ziņas

Esmu aicinājusi tiesībsargu uz sarunu par smalko robežu starp toleranci un visatļautību, vārda brīvību un mūsu valsts suverenitātes apdraudējumu, starp pienākumu palīdzēt nelaimē nonākušiem un tiesībām uz personisko drošību. Un, protams, arī par mūsu visu tiesībām uz laimi.

– Kā vērtējat piecos gados paveikto? Kas pa šo laiku ir mainījies un uz kuru pusi?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Te būtu jāaplūko vairāki aspekti. Tiesībsarga birojā strādā četrdesmit divi cilvēki, mēs esam viens no mazākajiem, bet arī viens no Eiropā efektīvākajiem birojiem. Katrs darbinieks lieliski pārzina savu jomu. Agrāk starp mūsu juristiem bija vērojams utopiskais ideālisms, bet tagad tas ir veiksmīgi izlīdzsvarots ar sociālo realitāti.

Kad sāku strādāt tiesībsarga amatā, parlamentā mani labprātāk redzēja ejam nekā nākam. Izjutu arī mediju pretestību. Tādēļ mana retorika bija asa, nereti pavīdēja spilgti, pat ciniski epiteti, piemēram, veselības ministri salīdzināju ar Gebelsa asaru. Man vajadzēja tikt sadzirdētam, pārliecināt gan likumu lēmējus, gan sabiedrību. Tagad ārējā komunikācija ir mainījusies. Kad decembrī parlamentā uzstājos ar gada pārskata ziņojumu, varēju pat atsaukties uz valdības deklarāciju, jo tajā ir ietverti svarīgākie jautājumi, ar kuriem strādājam. Tas nozīmē, ka parlaments un valdība ir sākuši domāt par cilvēktiesību jautājumiem vai vismaz ir apņēmušies tos risināt. Tagad mūsos ieklausās, biroja kolēģi tiek aicināti izteikt viedokli komisijās. Parlamenta darbība cilvēktiesību jomā kļūst daudz, daudz progresīvāka, tas nozīmē, ka parlaments kļūst profesionālāks. Jo kas tad ir cilvēktiesības? Ikviena cilvēka tiesības uz laimi. Tas ir pamatuzdevums, kas parlamentam likumu līmenī jānodrošina Latvijā.

– Ar piebildi: tiesības uz laimi ne tikai deputātiem, viņu tuviniekiem un sponsoriem, bet arī tiem, kas šo Saeimu ievēlējuši un kā intereses tā pārstāv. Vai reizēm nerodas sajūta, ka daļa parlamentāriešu dzīvo citā realitātē, kādā paralēlā pasaulē?

– Protams, protams, ne viens vien no viņiem dzīvo citā realitātē. Rīt man ir apmeklētāju pieņemšanas diena. Agrāk bija regulāri, tad uz pusgadu es to apturēju, jo patiesībā mūsu birojs ir unikāls – mēs izvērtējam katru sūdzību neatkarīgi no tās iesniegšanas formas. Tomēr daudziem šķiet, ka labāk ir atnākt pie tiesībsarga personiski. Mēs gadā sniedzam apmēram sešus ar pusi tūkstošus konsultāciju – gan pa telefonu, gan elektroniski, gan klātienē. Patiesībā tas ir ļoti intensīvs darbs maniem juristiem.

– Un kā tad ir citviet?

– Citviet kolēģi sakrāj čupā iesniegumu kaudzīti un tad skatās – ja tā ir sistēmiska problēma, sāk rosīties. Bet es saku: to sistēmisko problēmu var identificēt arī no viena iesnieguma. Un novērst uzreiz. Protams, ne visos gadījumos ierosinām pārbaudes, ne vienmēr nekavējoties skrienam uz parlamentu. Galvenā problēma Latvijā ir nevis likumi, bet vājie tiesību normu piemērotāji – ierēdņi.

– Vai varat viņus piespiest?

– Mēģinām to darīt. Vislielākā bēda – līdz ar valdības maiņu mainās arī valdības koncepcija, nav institucionālās atmiņas, nav pēctecības, tāpēc ierēdņi pamazām kļūst neuzņēmīgi pret ikvienu jaunu iniciatīvu. Un tad es atceros vienu gadījumu iz dzīves. Ieskrien adjutants pie komandiera: slikta ziņa, esam aplenkti! Komandieris smaida: lieliski, tas nozīmē, ka varam uzbrukt jebkurā virzienā!

Atveru Satversmes 8. nodaļu un uzsmaidu kolēģiem: varam uzbrukt jebkurā virzienā! Mums ir unikāla Satversme, tajā ir ietverti visi galvenie cilvēktiesību aspekti.

– Kuri jautājumi patlaban ir degpunktā – tiesības uz drošību, veselību un izglītību, tiesības uz labvēlīgu vidi, darbu un taisnīgu atlīdzību?

– Ar visiem tiem strādājam ikdienā – tās ir mūsu tuvāko piecu gadu stratēģiskās prioritātes. Tomēr pats galvenais jautājums ir nabadzība. Tiesības uz taisnīgu atlīdzību ir pamatu pamats, lai vispār varam runāt par Latviju kā ilgtspējīgu valsti.

– Jo tas ietekmē arī demogrāfisko situāciju.

– Tieši tā! Reģionos apvieno un slēdz skolas. Bet kas tad ir stratēģiski svarīgākie objekti? Ambulance, skola, kultūras nams, pasts un veikals. Ja to nav, pēdējais izslēdz gaismu. Ja nav skolas, jaunas ģimenes turp nedosies.

– Minimālajai algai būtu jāsedz iedzīvotāju pamata ekonomiskās vajadzības, taču Latvijā tā nolemj iedzīvotājus vergu eksistencei. Tā jūs nesen teicāt Latvijas radio.

– Par to runāju jau vairākus gadus – kopš Latvija sāka Eiropas Savienības Sociālās hartas ratifikācijas procesu. Tas ir svarīgs dokuments, mēs uzstājām, ka jāratificē viss, arī tiesības uz taisnīgu atalgojumu. Pretestība bija liela. Teica: kad varēsim, tad ratificēsim. Iebildu: mēs jau desmit gadus esam Eiropas Savienībā. Es neprasu ieviest administratīvus instrumentus, kas visā tautsaimniecībā spētu ietekmēt atalgojumu, taču minimālajai algai ir jābūt tādai, lai tā nodrošinātu cilvēka cienīgu eksistenci. Runa ir nevis par pabalstu, bet par pilnas slodzes darba algu. Tai ir jāsedz komunālie maksājumi, izdevumi par veselību, uzturu, kultūras dzīvi – arī tās ir mūsu pamattiesības. Atbildes vēstulē, Dombrovska parakstītā, bija teikts: nevaram ratificēt šo pantu, jo tad minimālā alga jāpaaugstina līdz 360 latiem. Tolaik tā bija 220 latu. Un tad viss tika pavērsts pret mani: Jansons pieprasa palielināt minimālo algu!

– Bet jūs taču runājāt nevis par konkrētu ciparu, bet par ideju un jēgu!

– Tieši tā! Es neteicu, cik vajag, es teicu, kā vajadzētu būt. Cik – to rēķiniet paši. Brēca nelabā balsī, ka tad iestāšoties defolts un valsts sabrukšot. Absurds! Ja cilvēki saņems vairāk, viņi arī tērēs vairāk, turklāt tepat Latvijā.

– Tas ir attieksmes jautājums. Iznāk, ka lēmēji paši saprot – minimālā alga nenodrošina cilvēka pamata vajadzības.

– Par attieksmi liecina arī nodokļu politika – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neapliekamais minimums, nodokļu atvieglojumi utt. Latvijā tas viss ir absolūti nedraudzīgs tā sauktajam mazajam cilvēkam.

– Nodokļus pacēla krīzes dēļ. Tagad man stāsta, ka krīze esot beigusies. Vai patiešām?

– Krīze ir beigusies Dombrovskim personiski. Taču ne mums. Bet lēmumi, ko pieņēma viņa laikā, joprojām mūs visus negatīvi ietekmē.

– Jums nav bail saiet ragos ar politiķiem un tiem, ko viņi lobē?

– Ir divas ziņas, abas labas: tuvojas pašvaldību vēlēšanas un ir mainījusies attieksme pret mūsu biroju. Politiķi sāk saprast, ka mums ir kopīgi mērķi, mēs strādājam sabiedrības un valsts interesēs. Ģimene, izglītība, darbs – tas ir attīstības vektors. Protams, ir arī tādi, kas nostājas pozā: jūs ar savām cilvēktiesībām pagaidiet, kamēr mēs sakārtosim nopietnākas lietas. Tad es jautāju: bet kas tad ir tās nopietnākās lietas?

Nē, es nebaidos saiet ragos. Itin bieži komisijās vai darba grupās esmu jautājis: vai esat gatavs visas tās muļķības, ko sarunājāt te aiz slēgtām durvīm, pateikt žurnālistiem, kas stāv ārpusē? Jo es iziešu ārā un pateikšu, turklāt es to varēšu pierādīt, jo sēdes tiek protokolētas. Man nav citu instrumentu. Tāpēc domāsim par risinājumu kopā! Ja problēma ir likumā, mums ir tiesības vērsties pie attiecīgā akta izdevēja – parlamenta, valdības. Ja neesat ar mieru, ejam uz Satversmes tiesu! Tas, protams, ir ilgs process, un tiesāšanās ir galējs līdzeklis. Jebkura tiesāšanās. Ja tiesāšanās ir vienīgā iespēja risināt lietas, mēs nedzīvojam tiesiskā valstī.

Jau minēju, ka lielākā problēma ir nevis likumos, bet to piemērošanā. Kaut vai izglītība bez maksas – tā bija karstā tēma 2011. un 2012. gadā. Problēma bija nevis likumā, bet prettiesiskajā praksē, kas bija ieviesusies kā sērga, skāra visu – skolas, vecākus, bērnus. Mēs gadu centāmies piespiest Izglītības ministrijas ierēdņus beidzot izlasīt Izglītības likumu. Ne Bērnu tiesību konvencijā, ne Satversmes 112. pantā, ne Izglītības likumā nav tādas normas, kas pilnvarotu skolu vai pašvaldību pieprasīt no vecākiem naudu vai likt vecākiem pirkt mācību procesam nepieciešamās grāmatas un materiālus. Tā bija patvarība, krimināli sodāma. Sākumā pat vecāki tam negribēja ticēt. Paldies parlamentam un Izglītības un zinātnes komisijai – kopā mums izdevās izdarīt pagriezienu šajā lietā. Veicām dažus kosmētiskus grozījumus Izglītības likumā, precizējām normas, kas uzliek par pienākumu vecākiem iegādāties bērnam sporta tērpu un rakstāmo – neko vairāk. Tagad pašvaldības to respektē.

Īstenībā normatīvais regulējums bērnu tiesībām Latvijā ir tuvs ideālam. Mums izglītība ir orientēta uz kvalitāti, ne kvantitāti. Likumā ir ierakstīts, ka no bērna tiek prasīts pēc viņa spējām un vajadzībām. Problēmas ir ar izglītības saturu.

– Vai jums pašam ir nācies saskarties ar savu tiesību aizskārumu?

– Diemžēl jā. Pirms neilga laika man bija vidusauss iekaisums, gribēju pierakstīties pie ārsta. Valsts iestādē pieraksts tikai pēc nedēļas, pierakstījos privātā iestādē. Apskate ilga septiņas minūtes, samaksāju 32 eiro, pēc trim dienām nācās iet pie cita ārsta, jo kļuva sliktāk. Tāpēc es tik aktīvi darbojos šajā jomā. Nav jau runa tikai par mani. Man rūp attīstības vektors. Bet man saka: pacietieties, mēs sakārtosim, drīz viss mainīsies. Tukši vārdi.

– Pēteris Stradiņš man reiz sarunā teica: ar budžetu, kāds Minhenē ir atvēlēts trim kardioloģijas centriem, Latvijā mēģina uzturēt pie dzīvības visu veselības aprūpes sistēmu. Andrejs Ērglis to papildināja: finansējums, kādu atvēl medicīnai, ir ne tikai niecīgs, bet arī nepareizi organizēts. Bet Mārtiņš Kapickis pateica vēl tiešāk: medicīnā patlaban viss ir no zila gaisa paķerts. Nu kā var būt, ka par nopietnu neiroķirurģisku operāciju valsts slimnīcai ierēķina simts eiro! Tas ir tikai tāpēc, ka vispār nav veikti nekādi aprēķini. Kam jānotiek, lai situācija mainītos?

– Ļoti labs jautājums. Jau ilgu laiku plēšamies, ar vienu no ministrēm bija pavisam nelāga komunikācija, viņa meloja un izlocījās, absolūts makjavellisms. Haoss daudziem ir izdevīgs. Tie, kam izdevīgs, nesūkstās. Bet tagad, kad Valsts prezidentam nācās izjust situāciju pašam uz savas ādas, viņš pateica: neslimojiet! Labs lozungs. Tomēr kas aiz tā slēpjas? Es nevaru atļauties slimības lapu, jo mājās sēdēšana man rada iekšēju diskomfortu. Taču ļoti daudzi nevar to atļauties, jo vergo par minimālo algu un saprot, ka slimojot vairs nespēs savilkt galus ar galiem. Veselības aprūpes sistēma ir uz sabrukuma robežas. Un ko dara valdības ministri? Viens valdības sēžu laikā raksta īsziņas, cits vienkārši knibinās. Gribas teikt: nu ko jūs te nākat un lieki tērējat laiku! Vienojieties koalīcijas padomēs, kā pirms vēlēšanām aizmālēt sabiedrībai acis.

Ceru, ka Valsts prezidents beidzot tomēr pieskatīs šo nozari kā vienu no valsts pamatu pamatiem. Viņa partijas biedri tagad atbild par stratēģiski svarīgām pozīcijām – finanšu ministrs, premjers un veselības ministrs. Tas vieš ticību, ka varētu kas mainīties.

– Parunāsim par tiesībām uz drošību. Un par pienākumu palīdzēt tiem, kas nonākuši nelaimē. Proti, par bēgļiem, kas nereti izrādās migranti. Kā redzat šo problēmu?

– Eiropas politiķi atklāti melo, runājot par efektīvām integrācijas programmām. Zviedrija, Beļģija, Vācija un Francija nav spējušas īstenot integrāciju. Kā var būt, ka ir imigrantu rajoni, kuros pat policija baidās ieiet? Mēs esam piemānīti. Tas ir nepārdomātas, muļķīgas, bet varbūt viltīgas un mērķtiecīgas politikas iznākums. Vai mums to vajag? Nevajag. Vai varam no tā izvairīties? Varam. Ja vien valdībai pietiks politiskās gribas.

– Satversmes ievada sestajā rindkopā teikts, ka “Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību”. Taču Satversmē ir ierakstītas arī mūsu tiesības uz drošību un labvēlīgu vidi. Kā rīkoties?

– Ja valsts uzņem bēgļus, tad valstsnācijas cilvēktiesību garantētais laimes līmenis nedrīkst samazināties. Un arī drošības līmenis. Pretējā gadījumā tas ir noziedzīgs lēmums, jo nevarēs garantēt cilvēka cienīgu dzīvi ne mājiniekiem, ne ienācējiem.

– Daži vārdi par 9. maiju. Skaidrs, ka Pārdaugavā cilvēkam ar sarkanbaltu lentīti pie krūtīm tajā dienā labāk nerādīties.

– Jā, tur būs Georga lentītes – kā simbols domāšanai, ko tās valkātāji pārstāv. Es nerunāju par nāciju, ir daudz inteliģentu krievu, es runāju par tiem, kas pulcējas Uzvaras parkā un skaļi brēc: Rossija, Rossija!

– Arī es strikti nodalu krievus no homo sovjeticus, Bulgakovu no šarikoviem. Latvijā ir gana daudz valstij lojālu cittautībnieku, tostarp arī krievu. Runa ir par tiem, ar ko mums ir atšķirīgi priekšstati par Otro pasaules karu. Latvijai tas beidzās ne 8. maijā un arī ne 2. septembrī, bet ar okupācijas karaspēka izvešanu.

– Precīzi! Pagājušajā gadā forumā Ukrainā, kur piedalījās tiesībsargi no puspasaules, teicu: daudziem latviešiem Otrais pasaules karš beidzās tikai 1994. gadā, kad tika izvesta okupantu armija. Ukraiņi atbildēja: jums ir paveicies, mums Otrais pasaules karš joprojām vēl turpinās.

Tas būtu jāsaprot arī mūsu politiķiem. Bet parlamentā trešdaļa deputātu ir okupācijas režīma atbalstītāji, Rīgas domē – vairāk nekā puse. Tāpēc tik svarīgi ir krimināllikuma grozījumi. Jo līdzās vārda, preses un pulcēšanās brīvībai ir arī pamatnācijas tiesības uz savas valsts suverenitāti un drošību. Ja cilvēki vai organizācijas, spekulējot ar vārda brīvības jēdzienu, mēģina vērsties pret konstitucionālām vērtībām ar mērķi iznīcināt vai iedragāt šo valsti, iestājas kriminālatbildība. Nav runa par onkulīšiem, kas Vērmanītī spēlē šahu un krieviski lamā Latvijas valdību. Nejaucam lietas! Bet, ja cilvēktiesības izmanto, lai ar tām manipulētu, tā ir ļaunprātība, kas ir jāsoda.

– Kas veido jūsu personisko laimi?

– Man mīļie, tuvie cilvēki – bērni, krustbērni, ģimene. Dēls Svens vēl skolas laikā līdztekus mācībām sāka strādāt kādā firmā par programmētāju, saņēma ap 700 eiro mēnesī. Tagad viņam ir deviņpadsmit, viņš jau otru gadu dzīvo un strādā Anglijā Jorkā, ir IT speciālists lielā kompānijā.

– Pelna vairāk nekā jūs?

– Krietni vairāk. Latvijā tiesībsargam un ministriem ir Briseles kancelejas darbinieku līmeņa algas. (Smejas.) Meita Signe dzīvo kopā ar mani, mācās vidusskolas priekšpēdējā klasē. Skumst, ka skola nemudina domāt, daudz ko liek mehāniski iekalt, nevis izprast un praktiski lietot. Daudziem klasesbiedriem ir vājas sekmes, taču es negribu teikt, ka tā būtu tikai ģimeņu un bērnu vaina, tā ir sistēmas problēma. Nevainošu arī pedagogus, viņi ir šīs sistēmas ķīlnieki. Izglītības kvalitāte nemainīsies, kamēr pastāvēs šāda Izglītības ministrija ar milzīgu baru nekompetentu ierēdņu. Nevis skolas vajag slēgt, bet trīs ceturtdaļas uzraugu, pārraugu un inspektoru atlaist.

– Jūs jau atkal par darbu! Bet es tomēr gribētu zināt, vai jums ir brīvais laiks. Un ko darāt, ja tāds ir?

– Ir! Esmu ar mīļajiem. Dzīvojam kopā ar māsu un viņas ģimeni lielā mājā, tas bija tēva sapnis. Visi esam foršā sazobē. Vēl es reizēm sportoju. Vajadzētu vairāk. Kādreiz biju okupācijas valsts čempions sprinteris riteņbraukšanā, Latvijas sporta laureāts. Tagad kopā ar biroja darbiniekiem regulāri piedalāmies rudens skrējienos “Nike Riga Run”. Esmu arī iestājies petanka klubā “Upesciema Warriors”. Pagaidām gan man neviena punkta vēl nav, bet spēle interesanta, stratēģiska, turklāt bez vecuma ierobežojuma.

– Par labākajiem gadiem runājot: jūs, tāds glīts un šķīries – vai meitenēm ir vērts lolot cerības?

– (Smejas.) Esmu saderinājies. Mums gan visādi ir klājies – brīžiem kā pa amerikāņu kalniņiem, jo man ir raksturs un Lāsmai arī ir raksturs. Bet tieši tas, šķiet, pievelk. Vispār es brīnos, kā ar mani var izveidot attiecības. Esmu ambiciozs, pašpārliecināts, neatlaidīgs, mērķtiecīgs. Bet citādi jau šajā darbā nemaz nevarētu.

*

Juris Jansons, tiesībsargs.

Dzimis 1973. gada 19. jūnijā Siguldā.

Latvijas Universitātē ieguvis jurista kvalifikāciju (Mg. iur.) un sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā (Mg. oec.), Stradiņa universitātē studējis sociālo zinātņu doktorantūrā.

No 1994. līdz 2005. gadam strādājis Latvijas Bankā, pēdējais amats – Aizsardzības pārvaldes Analītiskās daļas vadītājs.

No 2006. līdz 2008. gadam bijis Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijas direktors.

No 2008. līdz 2009. gadam vadījis Īpašu uzdevumu ministra sekretariātu.

No 2009. gada bijis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

No 2009. gada nogales līdz 2011. gada martam – likvidējamās Rīgas Slimo kases apdrošināšanas AS likvidators.

SAISTĪTIE RAKSTI

Kopš 2011. gada 17. marta Latvijas Republikas tiesībsargs, šogad ievēlēts atkārtoti, pilnvaru termiņš līdz 2021. gada 16. martam.

Šķīries. No pirmās laulības dēls Svens (19) un meita Signe (17). Saderinājies ar Lāsmu Miķelsoni.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
Vai Krievijas pensionāri sabiedriskajā transportā Rīgā joprojām tiek pārvadāti par velti? 22
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
Lasīt citas ziņas
No “Rail Baltica” īstenošanai piešķirtās naudas izlietoti jau 42%. Kas ir paveikts?
VIDEO. Vairāk nekā 750 000 iedzīvotāju visā Francijā protestē pret pensiju reformu
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
Izmeklētāji: Ir “stingras norādes”, ka Putins apstiprināja raķetes piegādi, ar kuru tika notriekta Malaizijas lidmašīna
1923. gada 8. februāris avīzēs. Par kuģu reģistrēšanu un Latvijas flagas ­patentes izdošanu
23:20
Pārsona vizītes pievienotā vērtība. Latvijā vizītē ieradies Starptautiskās paralimpiskās komitejas prezidents
22:12
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
21:32
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Britu tanki Ukrainā tiks izvietoti jau nākammēnes, sola britu premjers
FOTO. Ar alpīnistu palīdzību Siguldā nojaukts 80 metrus augsts tornis – augstākais demontētais objekts beidzamajos gados Latvijā
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
Pēc 31 gada dienestā izdienas pensijā nolēmis doties VUGD priekšnieks Āboliņš 12
Jaunzeme atklāj, kāpēc nepieņēma darbu, kuru viņai piedāvāja, bet atgriezās VID ģenerāldirektores amatā
“Nacionāļi saudzē savu ietekmīgo biedru,” neizsakās par Helmaņa tikšanos ar ES sankcijām pakļauto krievu oligarhu Avenu
“Mūs jau sadzird Ramšteinā!” Egila Līcīša sauna ar Aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci
Nepietiekamā finansējuma dēļ onkoloģijas pacienti var nesaņemt adekvātu pretvēža terapiju 37
Nav zināms, vai ugunsgrēks dronu ražotnē ietekmēs piegādes Latvijas armijai, bet darbs ir atsākts
VIDEO. 10 lietas ikkatra mājās, kas var izraisīt ilgstošas veselības problēmas un dažāda rakstura saslimšanas 17
Kerli Vares: Spēja pielāgoties ietekmēs tālāko attīstību. “Euribor” celšana ir zāles pret augsto inflāciju
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Policistam par 200 eiro kukuļa izspiešanu no šofera piespriež 4,5 gadu cietumsodu
VIDEO. Sirsnīgs stāsts – no automašīnu riepu diskiem lietuviešu brīvprātīgie ražo krāsniņas ukraiņiem
VIDEO. Iesprostots zem zemestrīces gruvešiem, zēns ieraksta sirdi plosošu ziņu 1
VIDEO. “Esam kļuvuši par vilku izšaušanas lielvalsti, tas ir kauns!” Dzīvnieku aizstāvji cenšas panākt medību kvotu samazināšanu
“Ēdiens vīrietim uz 3 dienām? Un tas ir viss? ” Fotogrāfa Aleksandra Sokolova ēdienkarte daudziem rada patiesu izbrīnu
VIDEO. “Man vairāk patīk tas temperaments!” Estrādes zvaigzne Žoržs Siksna atklāj, kāpēc ir precējies ar krievu tautības sievieti
VIDEO. “Alus vēderiņi, neglīti džemperi – ne skata, ne stājas!” Sabiedrības dāma Elita Drāke skarbi izsakās par pašmāju vīriešiem 113
Aizsardzības ministrija pārdomā un no jauna paziņo, kurus jauniešus iesauks valsts aizsardzības dienestā 4
VIDEO. NBS majoram Slaidiņam rokaspulkstenis vienmēr rāda nepareizu laiku, un tā nav nejaušība 12
pareizi sagatavot augsni dārzeņu audzēšanai? Iesaka agronome
Februāra mēnesis būs izšķirošs: uzbrukuma smailē varētu atrasties Krievijas armijas elites vienības