Traģēdijas sabiedrībā – dienestu bezdarbība vai līdzcilvēku vienaldzība? 3
Pirmās 2017. gada dienas sabiedrību pāršalca ar vairākām traģiskām ziņām. Tajās tika ziņots par satraucošiem notikumiem Dobelē, Rēzeknē un Rīgā.
„Bojā gājuši vecāki un zīdainis, atstājot dzīvus 3 un 4 gadus jaunus bērnus ar nedzēšamu traumu par vecāku vieglprātīgo dzīvesveidu un to nāves apstākļiem“. Tāpat notikums Rēzeknē, kurā bogā gāja 12 gadīga meitenīte, vecāku nepieskatīšanas dēļ. Rīgā gadījums, par kuru ziņoja policija – audžutēva aizturēšana uz aizdomu pamata, ka ilgstoši notikusi audžubērnu seksuāla izmantošana.
Šie un citi publiski izskanējušie piemēri raidījuši diskusijas un sašutumu sabiedrībā par sociālo dienestu iespējamu nepietiekamu uzraudzību un aktivitāti, blakus esošo kaimiņu nevērību, kā arī „vecāku varu“ pār bērna tiesībām.
RīgaTV 24 ēterā sašutumu pauduši vairāki skatītāji, ka dienesti tikai teorētiski aicina uz kopīgu sadarbību ar sabiedrību, jo realitātē novērota dienestu neoperatīva darbība, iespējams pat, neieinteresētība.
Labklājības Ministrijas pārstāve Inese Kukore atbildot minējusi, ka sociālo dienestu rīcībā esošā informācija ir konfidenciāla, līdz ar to, dienestu darbības nedrīkst tikt komentētas, kas varētu raisīt cilvēkos neipratni par situāciju konkrētajā ģimenē. Savukārt, Valsts Policijas pārstāve Iveta Strausa bilst, ka no 2014.gada policijai ir tiesības operatīvi rīkoties situācijā, ja bērna dzīvība, veselība vai attīstība tiek apdrautēta. Kā arī, līdzcilvēkiem ir iespēja sazināties par dienestu augstāk stāvošās instancēs un ziņot par iespējamu bezdarbību.
