Kosmosā atklāts kas tāds, ko līdz šim neviens nebija pamanījis – apdraudēti pasaules dārgākie satelīti 0
Zinātnieki atklājuši simtiem iepriekš nepamanītu kosmisko atlūzu ģeostacionārajā orbītā – aptuveni 36 000 kilometru augstumā virs Zemes. Tieši šajā orbītā darbojas daļa no pasaules vērtīgākajiem satelītiem, kas nodrošina televīzijas apraidi, internetu, laikapstākļu novērošanu un sakarus.
Pētījumu veica Vorikas Universitātes (Lielbritānija) pētnieki, kuri secinājuši, ka pat pavisam nelieli – aptuveni piecus centimetrus lieli – atlūzu fragmenti var radīt nopietnus draudus kosmosa tehnikai, par to plašāk vēstīts portālā Space.com.
Pētnieki atkārtoti analizēja agrāk uzņemtus novērojumus, kas veikti ar Īzaka Ņūtona teleskopu Kanāriju salās. Izmantojot jaunas attēlu apstrādes metodes, viņiem izdevās pamanīt daudz mazākus un blāvākus objektus, kurus iepriekš nebija iespējams saskatīt.
Rezultātā tika atklātas 25 iepriekš nefiksētas kosmisko atlūzu trajektorijas, un aptuveni 80% no tām piederēja līdz šim nezināmiem objektiem.
Kāpēc šī orbīta ir tik svarīga?
Ģeostacionārajā orbītā satelīti riņķo ap Zemi ar tādu pašu ātrumu, kādā planēta griežas ap savu asi. Tāpēc no Zemes šķiet, ka tie “karājas” virs vienas un tās pašas vietas.
Tieši šī īpašība padara tos neaizstājamus televīzijas apraidei, satelītsakariem, interneta nodrošināšanai, meteoroloģijai un Zemes novērošanai. Taču tagad zinātnieki brīdina – šī orbīta kļūst arvien bīstamāka.
Pētījuma līdzautors un kosmosa konsultants Stjuarts Īvss situāciju salīdzina ar mīnu lauku. “Kosmiskās atlūzas ģeostacionārajā orbītā ir kā potenciāls mīnu lauks. Neviens saprātīgs cilvēks neietu mīnu laukā bez mīnu meklētāja. Tāpat nevajadzētu palaist satelītu šajā orbītā, iepriekš neveicot rūpīgu atlūzu izpēti.”
Atlūzas nepazūd
Atšķirībā no zemākām orbītām, kur atmosfēras pretestība laika gaitā liek atlūzām sadegt Zemes atmosfērā, 36 000 kilometru augstumā atmosfēras praktiski nav.
Tas nozīmē, ka pat nelieli atlūzu fragmenti var riņķot ap Zemi ļoti ilgu laiku, pakāpeniski palielinot sadursmju risku. Šos objektus ir īpaši grūti pamanīt, jo tie atrodas ļoti tālu no Zemes un ir ārkārtīgi blāvi.
Kosmiskās atlūzas savā starpā pārvietojas ar relatīvo ātrumu, kas sasniedz vairākus kilometrus sekundē. Šādā ātrumā pat neliels fragments spēj sabojāt vai pilnībā iznīcināt satelītu, kura vērtība var sasniegt pat simtiem miljonu eiro.
Īpaši apdraudēti ir lielie sakaru satelīti, kuru saules paneļu platums nereti pārsniedz 30 metru.
Zinātnieki plāno analizēt arī citu observatoriju arhīvu datus, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par kosmisko atlūzu daudzumu ģeostacionārajā orbītā.
