Trenera karjerai punkts 2
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kārlim Muižniekam šī ir trešā sezona bez basketbola, un viņš atzīst, ka savai trenera karjeras grāmatai pielicis punktu.
Pauze trenera karjerā Kārlim Muižniekam bija jau no 2017. līdz 2019. gadam, kad atgriezties burtiski pierunājusi ambiciozā Ukrainas augstākās līgas debitante “Prometey”, kas šosezon spēlē Latvijas – Igaunijas līgā. Ilgu laiku komanda Kārļa vadībā bija turnīra līdere, tad sastāvu paretināja traumas un rezultāti kritās. “Vadība daudz gribēja piedalīties procesā, mani tas brīžiem neapmierināja. Nebija konflikta, taču arī nebijām uz viena viļņa dažās niansēs. Šķīrāmies kā draugi pirms paša kovida sākuma,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” atminas 58 gadus vecais Muižnieks.
90. gadu vidū Kārlis Muižnieks Ukrainā vienu sezonu aizvadīja kā spēlētājs, pārstāvot Doneckas “Šahtjor”, kā treneris strādājis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzimtajā pilsētā Krivijrihā un Južnijā, tas bija iepriekšējās desmitgades pirmajā pusē, tostarp laikā, kad Krievija anektēja Krimu un sākās karš valsts austrumos. Pilna mēroga iebrukums šogad ir liels pārdzīvojums arī Kārlim Muižniekam: “Tā ir milzīga traģēdija, bet ukraiņi ir varonīga tauta. Tas, ko viņi izdarījuši un kā cīnās – piemērs mums un visiem, kas grib dzīvot neatkarībā un demokrātijā. Man ir daudz draugu un paziņu Ukrainā, sazvanāmies, cik varu, cenšos palīdzēt materiāli un morāli. Noskaņojums viņiem ir kā pa viļņiem – dažbrīd optimistiski, citkārt ļoti grūti. Taču paliek vienoti un negrasās padoties, grib pierādīt, ka ir stipra tauta un nācija. Žēl arī par situāciju basketbolā – iepriekš Ukrainā gāja uz augšu, klubi progresēja, domāja par jaunatni. Šobrīd viss ir atmests atpakaļ.”
Nu jau trešo sezonu Muižnieks basketbolu vēro no malas un ienākumus gūst uzņēmējdarbībā. “Šādu lēmumu pieņēmu apzināti. Trenera karjerā nekad neesmu sūdzējies par darba piedāvājumiem, bet tam ir gan skaistā puse, gan arī otra – faktiski nekad neesi mājās, strādā ārpus Latvijas, un kāds no tā vienmēr cieš,” viņš saka. “Jutu, ka pienācis laiks, savu artavu basketbolam esmu devis. Nevaru teikt, ka vairs negribu, basketbolu skatos, īpaši, ja ir pazīstami treneri vai spēlētāji laukumā – tad skudriņas kņudina, taču es apzinos, ko tas maksā ne tikai tev, bet arī tuvajiem. Dzīvē jāizdara arī daudzas citas lietas. Kad tikko beidzu trenera gaitas, par mani vairākkārt interesi izrādīja klubi, bet tagad arvien retāk – esi izgājis no aprites un tik daudz vairs neatceras.”
Kārlis Muižnieks domā, ka par viņu kā treneri var runāt pagātnes formā, taču dzīvē visādi var gadīties, tāpēc atgādina teicienu – nekad nesaki nekad. Viņa ikdiena aizrit Rīgā, ik pa laikam ierodas pavērot spēles klātienē. Cenšas basketbolu skatīties kā vienkāršs līdzjutējs, tomēr analītiskā domāšana neesot pazudusi.
Galvenā trenera arodā Kārlis Muižnieks sešas reizes kļuvis par Latvijas čempionu, bet 2008. gadā aizveda “Barona/LMT” vienību līdz uzvarai FIBA Eiropas kausā. 2005. un 2007. gada Eiropas čempionātā vadīja Latvijas izlasi.
