Tukuma novada dome izsludina ārkārtas situāciju attīrīšanas iekārtās un Slocenē (Video) 0
Saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, no kura izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, Tukuma novada dome šovakar speciāli sasauktā sēdē izsludināja ārkārtas situāciju pilsētas attīrīšanas iekārtās “Tīle” un Slocenes upē.
Ārkārtas situācija attīrīšanas iekārtās “Tīle” un Slocenes upē izsludināta no 11.jūlija līdz 20.jūlijam, un tas nepieciešams, lai noteiktu ierobežojumus Tukuma pilsētas kanalizācijas tīkla novadāmajiem ražošanas notekūdeņiem, nepalielinot novadāmo notekūdeņu hidraulisko slodzi.
Tāpat dome nolēma, sadarbojoties ar Engures novada domi, Šlokenbekas Dzirnavu ezerā uzstādīt aerācijas ozonēšanas sūkņus un nodrošināt ūdens līmeņa nepazemināšanu ezerā, par to noslēdzot sadarbības līgumu ar Engures novada domi.
Deputāti arī nolēma lūgt Ministru kabinetu izskatīt iespēju valstij finansiāli atbalstīt problēmas risināšanu.
Domes sēdē SIA “Tukuma ūdens” valdes loceklis Ainārs Feldmanis deputātus informēja, ka “Tukuma ūdens” pašu analīzēs iepriekš konstatēja, ka AS “Tukuma piens” regulāri pārsniedz to piesārņojuma apjomu, kāds atrunāts līgumattiecībās, un uzņēmums vilcinājies ar rīcību. Ja piektdien analīzes bija atbilstošas līgumam, tad šo pirmdien atkal konstatēta līguma normas pārsniegšana. Tomēr “Tukuma ūdens” nevarot vainot AS “Tukuma piens” zivju bojāejas radīšanā, jo tam ir blakus faktori.
Sēdes gaitā deputāti kritizēja arī reģionālās vides pārvaldes operativitāti, jo pašvaldība būtu varējusi daudz ātrāk reaģēt un pieņemt lēmumus, tostarp trūcis informācijas par iespēju glābt situāciju ar ozonatoriem, par ko
SIA “VentEko” uzzinājuši tikai no plašsaziņas līdzekļiem un piedāvājuši Tukuma novadam tādus izmantot.
Iniciatīva par šāda tipa ārkārtas situācijas izsludināšanu un ārkārtas domes sēdes sasaukšanu radās pašvaldībā notikušajā sanāksmē, kurā piedalījās SIA “Tukuma ūdens”, uzņēmumi, kas ir notekūdeņu apsaimniekotāja klienti, domes pārstāvji un Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) vadība.
Kā ziņots, sanāksmē pa dienu tika uzklausīti speciālistu viedokļi un ieteikumi attiecībā uz to, lai uzlabotu pašreizējo stāvokli Dzirnavu ezerā un pēc iespējas ātrāk atjaunotu notekūdeņu bioloģisko attīrīšanu. Pieejamie analīžu rezultāti liecina par to, ka ūdeņi, kas no ūdens attīrīšanas iekārtām ieplūst ezerā, piesārņojumā pārsniedz pieļaujamo normu, skaidroja Priede.
SIA “Tukuma ūdens” valdes loceklis Ainārs Feldmanis sanāksmē ziņoja, ka pašlaik vēl nav izdevies atjaunot bioloģisko notekūdeņu attīrīšanu normālā režīmā. Vienā baseinā dūņu bioloģisko attīrīšanas procesu daļēji ir izdevies atjaunot, bet pārējos baseinos tās ir stipri noplicinātas, kā rezultātā tās pilnībā nespēj veikt savas funkcijas.
Šodien Šlokenbekas Dzirnavu ezerā tiek uzstādīts ozona ģenerators, kas no attīrīšanas iekārtām izplūstošo ūdeni bagātinās ar skābekļa ozona maisījumu, kā rezultātā ezerā esošajām zivīm tiks piegādāts skābeklis.
Patlaban mirušas zivis tiek atrastas Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, bet citos ezeros, kuros ietek Slocenes upe, beigtu zivju nav – ne Valguma ezerā, ne Kaņiera ezerā.
VVD pārstāve Jūlija Ņikitina aģentūrai LETA skaidroja, ka ārkārtas situācija šajā gadījumā paredzēs no uzņēmēju puses uz desmit dienām samazināt notekūdeņu apjomu par 30%, kā arī samazināt piesārņojuma līmeni. Ārkārtas situācijas izsludināšanas mērķis ir samazināt slodzi attīrīšanas iekārtās.
VVD pārstāve atzīmēja, ka vietējos iedzīvotājus ārkārtas situācija neskar, proti, tā attieksies tikai uz uzņēmējiem. “Iespējams, uzņēmējiem būs jāsamazina ražošanas apjomi.”
Pagaidām joprojām nav noskaidrots konkrēts piesārņojuma avots, VVD rīcībā analīžu rezultātu nav un vēl nevar konstatēt konkrētu uzņēmumu. Uzņēmumu, kuri nodod savus neattīrītos notekūdeņus SIA “Tukuma ūdens”, notekūdeņu kvalitātes analīzes tiek veiktas, skaidroja VVD pārstāve.
Iepriekš Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede aģentūrai LETA apstiprināja, ka pagaidām pašvaldības rīcībā nav informācijas par piesārņojuma cēloni un SIA “Tukuma ūdens” pagaidām nav aizdomu par konkrētu uzņēmumu.
Viņa skaidroja, ka tuvumā esošais AS “Tukuma piens” nav vienīgais uzņēmums, kas pieslēdzies šīm attīrīšanas iekārtām, bet viens no lielākajiem. Otrs lielākais uzņēmums ir saldumu ražotājs un augļu un ogu pārstrādātājs SIA “Puratos Latvia”. Tāpat “Tukuma ūdens” attīrīšanas ierīcēm ir pieslēgts liels skaits citu, mazāku, uzņēmumu, tostarp arī ķīmiskā tīrītava, taču, pēc “Tukuma ūdens” aplēsēm, šo uzņēmumu ūdeņi ir daudz mazākā apjomā, un teorētiski kopējā plūsmā tie sajaucas ar citu ūdeņiem un nevarētu radīt tāda apjoma kaitējumu, kāds konstatēts.
Savukārt iedzīvotāji laikrakstam “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” ziņojuši, ka redzējuši piesārņota ūdens straumes Slocenē – ne tikai blakus esošajai AS “Tukuma piens” ražotnei, bet arī “Lauktehnikas” mikrorajonā, kur upes krastos atrodas vairāki uzņēmumi. Savukārt kāda sieviete telefoniski ziņoja par piesārņojumu un apgalvoja, ka nakts laikā savus ķimizēti netīros ūdeņus ar lielu šalti Slocenē ielaižot arī ķīmiskā tīrītava, raksta šā laikraksta portāls “ntz.lv”.
Vietējam medijam Tukuma domes pārstāvji neoficiāli esot atzinuši, ka ūdens piesārņojums no vairākiem uzņēmumiem pārsniedzot normas, bet līdz šim tas lielas problēmas neesot radījis. Turklāt uzņēmēji neesot gatavi ieguldīt līdzekļus priekšattīrīšanas iekārtu izbūvē. Tas esot tik dārgs prieks, ka, piemēram, Pūrē dislocētais uzņēmums “Puratos Latvia” pat esot piedraudējis pārcelt savu ražotni uz Poliju, ja pašvaldība netiks galā ar uzņēmuma notekūdeņiem. Arī citi uzņēmēji esot līdzīgās domās, un iespējamais darbvietu trūkums sasaistot pašvaldībai rokas, raksta “ntz.lv”.
Jau ziņots, ka saistībā ar šo piesārņojumu Tukuma rajona prokuratūra sākusi kriminālprocesu un tā izmeklēšanu nodevusi Valsts policijas Tukuma iecirknim.
