Tuvojas EP vēlēšanu cīņa par krēslu Briselē: pieredzējušie politiķi pret jaunajiem 0
Par astoņām Latvijai paredzētajām vietām Eiropas Parlamentā (EP) šogad konkurēs ļoti pieredzējuši politiķi un jauni, bet sabiedrībā jau pazīstami dažādu jomu pārstāvji bez iepriekšējas politiskās pieredzes. Maija beigās gaidāmās EP vēlēšanas tiek uztvertas ne tikai kā spēkošanās starp pašmāju partijām vai to apvienībām, bet arī kā politisko grupu cīņa par ietekmi Eiropas Parlamentā. Vismaz tā to uztver “Jaunā Vienotība”, kura vienīgā no Latvijas ir pārstāvēta pašlaik lielākajā Eiropas Tautas partijas grupā, uz kuru tagad pretendē arī Zaļo un zemnieku savienība un Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Latviju tagad EP pārstāv “Jaunās Vienotības” (“JV”), Nacionālās apvienības (NA), Latvijas Krievu savienības (LKS), kā arī no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un “Saskaņas” ievēlēti deputāti, kuri vairs nav šo politisko spēku biedri. No partijām, kas jau ir paziņojušas par gatavību startēt uz EP, iepriekšējās vēlēšanās 2014. gadā Briselē pārstāvniecību neizdevās iegūt “Latvijas Attīstībai”, kura tagad jau ir apvienībā “Attīstībai/Par”, un Latvijas Reģionu apvienībai. Ar minētajiem spēkiem šogad plāno konkurēt arī Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV” un “Progresīvie”.
Paredzams, ka interesi par startu uz EP izrādīs vēl vairākas partijas.
Trešdien sāksies kandidātu sarakstu iesniegšana.
Nomainīt svaigumu zaudējušos
“Mēs gribam atšķirties ar to, ka uz Eiropu sūtām nevis visiem zināmus, jau kuro reizi [ievēlētus], svaigumu un asumu zaudējušus cilvēkus, vai kādus, kas mūk no tā, ko sadarījuši Latvijā un Rīgā. Mēs vēlamies virzīt svaigus un enerģiskus cilvēkus, kuriem ir ko teikt Eiropā,” tā “Latvijas Avīzei” sacīja “Attīstībai/Par” (“A/P”) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. “A/P” saraksta līderis ir Latvijas Universitātes politoloģijas pasniedzējs Ivars Ījabs, kura amata brāli, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektoru Andi Kudoru savā sarakstā ar pirmo numuru iekļāva JKP.
D. Pavļuta teiktais par “svaigumu zaudējušiem” vispirms adresēts “JV” un Nacionālās apvienības EP deputātiem. Lūgts to komentēt, Roberts Zīle (NA) “LA” atbildēja: “Zinot Edgara Jaunupa [“A/P” valdes loceklis] lomu apvienībā, var secināt, ka viņš ir izmantojis to pašu pieeju, ko sportā – pieaicinot viesspēlētājus. Tas tikai parāda, ka viņiem ir īss rezervistu soliņš.” Tiesa, viens viesspēlētājs ir arī NA sarakstā, kurā kā trešais ir pieteikts žurnālists Ansis Pūpols. R. Zīle atzina, ka tas arī viņam bijis negaidīti, bet par to izšķīrusies NA vadība.
Neoficiāli zināms, ka R. Zīle ir aicinājis A. Pūpolu neveikt agresīvu kampaņu, jo “tas nav raksturīgi NA”.
Pieaugošas nestabilitātes apstākļos esot nepieciešama gudra un pārdomāta politika, ko “nevar piedāvāt populisti, kuru ietekmes palielināšanās Eiropas Parlamentā var radīt problēmas ES attīstībai”, prezentējot savas partijas sarakstu, sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (“JV”). Ar teikto viņš pamatoja nepieciešamību deleģēt uz Briseli pieredzējušos politiķus. Arī R. Zīle uzsvēra pieredzes nozīmi, kas ir svarīga, lai ietekmētu procesus Eiropā.
Tikmēr D. Pavļuts neslēpj, ka EP vēlēšanas partija izmantojot, arī lai augtu kā organizācija un piesaistītu tai “jaunus un izcilus biedrus, kas katrs sevi jau ir apliecinājis kādā jomā”.
Neaizmirst vēlētāju reģionos
Jaudīgāku komandu šogad piedāvā arī opozīcijā atstātā ZZS, kuras saraksta līdere pirms pieciem gadiem bija Iveta Grigule. Tagad komandas galvgalī ir Saeimas deputāti ar pieredzi valdībā – Dana Reizniece-Ozola un Raimonds Bergmanis. Trešais ir bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, kurš ir strādājis starptautiskajās institūcijās. Viņš pārstāv Latvijas Zemnieku savienības (LZS) iekšējos opozicionārus no Vidzemes.
Iespējams, augstais trešais numurs viņam atvēlēts arī tāpēc, lai saliedētu partiju pirms aprīlī gaidāmā LZS kongresa. “Sabiedrībā dažkārt vaicā, kad ZZS šķelsies. Neceriet! Mūsu saraksts arī parāda, ka ZZS aug jauni politiķi,” sacīja LZS priekšsēdis Augusts Brigmanis. Ne tikai ZZS, bet arī citi spēki piedāvā vairākus gados jaunus, bet plašāk maz zināmus kandidātus.
Partijas arī piesaka reģionu cilvēkus, piemēram, NA sarakstā ir Jaunjelgavas novada priekšsēdis Guntis Libeks, ZZS listē – Jēkabpils domes priekšsēža vietniece Līga Kļaviņa. Kā zināms, EP vēlēšanās visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals. Parlamentā pārstāvētās partijas uz EP deleģē arī Saeimas deputātus, piemēram, Arvilu Ašeradenu un Ojāru Ēriku Kalniņu (“JV”), Mariju Golubevu un Inesi Ikstenu (“A/P”), Edvīnu Šnori un Rihardu Kolu (NA), Borisu Cilēviču un Regīnu Ločmeli-Luņovu (“Saskaņa”).
“Saskaņa” EP pretendē uz otru ietekmīgāko – Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses – grupu.
Ar tās centieniem saglabāt savas pozīcijas daļēji varētu skaidrot pēkšņās izmaiņas “Saskaņas” līderu komandā, kurā tagad ir Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijušais vicemērs Andris Ameriks.
Taču sabiedrībā dominē uzskats, ka N. Ušakova pieteikums uz EP “atgādina patvēruma meklējumus”, kā to aģentūrai LETA raksturoja Latvijas Universitātes prorektors Jānis Ikstens, atgādinot par tiesībsargājošo iestāžu veiktajām procesuālajām darbībām pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme”. N. Ušakova arguments, ka viņš dosies uz Briseli aizstāvēt rīdzinieku intereses, ir grūti saprotams. “Tā situācija ir absurda. Tad, kad sāk svilt kājas, kad ir tik daudz neskaidrību par to, kas notiek Rīgas pārvaldībā, Rīgas vadītāji pēkšņi sataisās uz Eiropu,” teica D. Pavļuts.
Cer uz atbalstu ar zaļo ideju
Sociālistu grupai piederīga varētu būt arī sociāldemokrātiskā partija “Progresīvie”, taču viena no tās prioritātēm ir saistīta ar zaļo ideju. Tās kongresa delegātus februārī sveica arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāvis, neslēpjot, ka Eiropas zaļie raugās pēc partneriem. Par zaļu Eiropu iestājas arī ZZS, kuras prioritātes ir lauksaimniecība un drošība, ko prezentē saraksta līderi R. Bergmanis un R. Arnītis. Līdzīgu pieeju izraudzījās arī Nacionālā apvienība, kas liek uzsvaru uz kultūru un lauksaimniecību, NA saraksta galvgalī iekļaujot kultūras ministri Daci Melbārdi un ZM parlamentāro sekretāru Jāni Grasbergu.
“Ir svarīgi, lai Latviju EP pārstāvētu profesionāli un patriotiski deputāti, kurus pazīst un ciena Eiropā. Latvijai ir ļoti būtiski izmantot visas iespējas, lai aizstāvētu savas intereses Eiropā,” tā sacīja V. Dombrovskis. To šonedēļ uzsvēra arī D. Reizniece-Ozola. A. Kudors (JKP) aicināja lielāku uzmanību veltīt valsts identitātes un drošības jautājumiem ES drošības kontekstā. “Valsts drošība nav tikai militārā aizsardzība. Pieredze un kompetence, ko esam ieguvuši, saskaroties ar Krievijas informācijas karu vairāku gadu garumā, ir devusi mums zināšanas, ko varēsim lietot, risinot problēmas plašākā mērogā,” JKP padomes sēdē sacīja A. Kudors.
Gandrīz visu partiju pārstāvji runā par taisnīgiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem un citām iespējām, ko Latvijas interesēs tās varētu panākt.
D. Pavļuts piedāvā citu pieeju: “EP vēlēšanas lielākoties ir bijušas par to, ko mēs Latvijai atnesīsim un kā pārdalīsim to Eiropas lāčādu. Mūsuprāt, ir vairāk jārunā par to, ko mēs Eiropā varam mainīt.”
Kandidātu sarakstu līderi*
“Attīstībai/Par”
1. Ivars Ījabs (attēlā), politologs
2. Baiba Anda Rubesa, bijusī Baltijas kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēde
3. Ieva Ilvesa, Aizsardzības ministrijas ierēdne
4. Jeļena Jesana, “Latvijas Attīstībai” ģenerālsekretāre
5. Marija Golubeva, Saeimas deputāte
Nacionālā apvienība
1. Roberts Zīle (attēlā), Eiropas Parlamenta deputāts
2. Dace Melbārde, kultūras ministre
3. Ansis Pūpols, žurnālists
4. Jānis Grasbergs, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
5. Edvīns Šnore, Saeimas deputāts
“Jaunā Vienotība”
1. Valdis Dombrovskis (attēlā), Eiropas Komisijas viceprezidents
2. Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte
3. Arvils Ašeradens, Saeimas deputāts
4. Kārlis Šadurskis, Eiropas Parlamenta deputāts
5. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte
“Progresīvie”
1. Gunta Anča (attēlā), organizācijas “Sustento” vadītāja
2. Roberts Putnis, “Progresīvo” priekšsēdētājs
3. Antoņina Ņenaševa, projekta “Iespējamā misija” skolotāja
4. Edmunds Cepurītis, nodibinājuma “Vides izglītības fonds” projektu vadītājs
5. Dace Kavasa, Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja
“Saskaņa”
1. Nils Ušakovs (attēlā), Rīgas domes priekšsēdētājs
2. Andris Ameriks, Rīgas domes deputāts
3. Boriss Cilēvičs, Saeimas deputāts
4. Regīna Ločmele-Luņova, Saeimas deputāte
5. Valērijs Kononovs, Daugavpils domes deputāts
Jaunā konservatīvā partija
1. Andis Kudors (attēlā), Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors
2. Gatis Eglītis, Saeimas deputāts
3. Linda Ozola, Saeimas deputāte
4. Ilze Zilgalve, Beļģijas latviešu biedrības valdes locekle
5. Toms Bordāns, advokāta palīgs
Zaļo un zemnieku savienības
1. Dana Reizniece-Ozola (attēlā), Saeimas deputāte
2. Raimonds Bergmanis, Saeimas deputāts
3. Ringolds Arnītis, bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
4. Arvīds Barševskis, Daugavpils Universitātes prorektors
5. Viktors Valainis, Saeimas deputāts
Latvijas Krievu savienība
1. Tatjana Ždanoka (attēlā), bijusī Eiropas Parlamenta deputāte
2. Andrejs Mamikins, Eiropas Parlamenta deputāts
3. Miroslavs Mitrofanovs, Eiropas Parlamenta deputāts
4. Jevgeņija Krjukova, LKS valdes locekle
5. Ludmila Ušakova, LKS valdes locekle
* Katra partija vai partiju apvienība, kura iecerējusi piedalīties EP vēlēšanās, kandidātu sarakstā drīkst iekļaut līdz sešpadsmit deputātu kandidātiem – divreiz vairāk nekā deputātu skaits, kas no Latvijas jāievēl EP. “LA” publicē jau zināmo kandidātu sarakstu pirmo piecinieku.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas
* Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek 25. maijā no plkst. 7.00 līdz 20.00.
* EP vēlēšanās Latvijā var balsot Latvijas pilsoņi un citu ES dalībvalstu pilsoņi, kuri uzturas Latvijā un ir reģistrēti Latvijas Vēlētāju reģistrā. Piedalīties EP vēlēšanās var no 18 gadu vecuma.
* Kandidātu sarakstu iesniegšana notiek no 6. marta līdz 21. martam.
