“Vācijā minimālā alga ir lielāka nekā profesoram Latvijā,” Kalviņš skarbi izsakās, kas jāmaina augstākajā izglītībā 123
“Tartu universitātes budžets ir lielāks nekā visas Latvijas valsts finansēto augtskolu budžeti kopā,” TV24 raidījumā “Preses klubs” stāsta Ivars Kalviņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.
Tādēļ konkurence izvēršas ne sevišķi vienlīdzīga: ar mersedesu braukt vai ar velosipēdu – tās ir divas dažādas lietas.
“Lai uz Latviju atbrauktu labs pasniedzējs, viņam jāmaksā laba alga. Vācijā minimālā alga ir lielāka nekā profesoram Latvijā, tad ko jūs gribat, lai profesors no Vācijas brauc uz Latviju?” jautā Kalviņš.
Algas ir viena no problēmām, ko bez finansējuma atrisināt nevarēs.
Bez finansējuma toties ir iespējams atrisināt citas barjeras augstākajā izglītībā.
“Es iestātos par nulles kursu augstskolās. Mēs neesam neko izdarījuši, lai atjaunotu fiziku, ķīmiju, matemātiku, bioloģiju tādā līmenī vidusskolās, kā tam būtu jābūt,” profesors uzskata.
Viņš atklāj, ka ir liela armija jauniešu un pieaugušo, kuri vēlētos mainīt profesiju, bet ar šobrīd esošajām zināšanām nespēj iestāties augstkolā.
“Varētu atvērt valsts apmaksātu nulto kursu, kurā dotajai augstskolai vajadzīgajā līmenī iemāca reflektantam visu nepieciešamo,” Kalviņš iesaka.
Otra lieta, ko Kalviņš labprāt ieviestu – pamatkursu lasīšana virtuālajā vidē. Labākais profesors Latvijā lasītu pamatkursu ķīmijā visām augstskolām, kur šāds kurss iekļauts programmā.
Agrāk tehnoloģijas nebija šādā līmenī, bet attālinātās mācības šobrīd ir pierādījušas pretējo – to izdarīt ir ļoti viegli.
