Vai 52 gadi ir Latvijas vīrieša veselības limits? Speciālists atklāj katastrofālu situāciju 7
Latvijas veselības aprūpes izaicinājumus raksturo ne tikai iedzīvotāju dzīves ilgums, bet arī tas, cik daudz gadu cilvēki pavada labā veselībā. “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” norāda, ka tieši veselīgi nodzīvoto gadu rādītāji Latvijā ir īpaši problemātiski.
Viņš skaidro, ka viens no būtiskākajiem veselības sistēmas rādītājiem ir vecums, līdz kuram cilvēks var dzīvot bez būtiskiem veselības ierobežojumiem. Pēc Rēvalda teiktā, Latvijas vīriešiem veselības problēmas vidēji sāk būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti jau ap 52 gadu vecumu, kamēr citās valstīs šis rādītājs pārsniedz 60 gadus.
Eksperts uzsver, ka veselības stāvoklis nav tikai medicīnas jautājums – tas tieši ietekmē arī ekonomiku. Liels skaits cilvēku ar veselības ierobežojumiem nevar pilnvērtīgi piedalīties darba tirgū, kas palielina slogu sociālajai sistēmai un samazina ekonomisko aktivitāti.
Rēvalds norāda, ka Latvijā ir vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, un daļa no viņiem darbā vairs nevar iesaistīties pilnā apjomā. Viņaprāt, veselības rādītāju uzlabošana ir būtiska ne tikai iedzīvotāju dzīves kvalitātei, bet arī valsts ekonomiskajai attīstībai.
Viņš arī skeptiski vērtē pārāk vienkāršotu politisko mērķu izvirzīšanu pirms vēlēšanām, uzsverot, ka veselības jomā svarīgi ir ilgtermiņa un izmērāmi risinājumi, nevis tikai skaisti formulēti solījumi.
Latvija veselīgi nodzīvoto gadu ziņā atpaliek
“Eurostat” 2023. gadā veiktajā pētījumā tika noskaidrots, ka Latvijas vīrieši vidēji varēja sagaidīt 51,2 veselīgi nodzīvotus gadus, bet sievietes – 54,3 gadus. Tas nozīmē, ka cilvēks Latvijā vidēji lielu dzīves daļu pavada ar veselības ierobežojumiem.
Salīdzinājumam – Eiropas Savienībā vidēji vīrieši veselīgi nodzīvoja 62,8 gadus, bet sievietes 63,3 gadus.
Tādējādi Latvijas vīriešu veselīgas dzīves periods ir par vairāk nekā 11 gadiem īsāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Arī sievietēm atšķirība pārsniedz deviņus gadus.
Vienlaikus iedzīvotāju pašvērtējums par savu veselību pēdējo divdesmit gadu laikā ir uzlabojies. Centrālās statistikas pārvaldes datos norādīts, ka 2025. gadā savu veselību kā labu vai ļoti labu vērtēja 48,2% Latvijas iedzīvotāju. Vīrieši savu veselību vērtēja pozitīvāk nekā sievietes – attiecīgi 53,7% un 44%.
Tomēr vecākās vecuma grupās aina kļūst ievērojami sliktāka – gandrīz puse cilvēku vecumā no 50 līdz 64 gadiem savu veselību vērtē kā vidēju, bet pēc 65 gadu vecuma vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju to raksturo kā sliktu vai ļoti sliktu.
