Vai covid palīdz atdzimt Latvijas laukiem? 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz ar Covid-19 izraisītās krīzes iestāšanos mainījusies ir arī dzīve laukos, kur šo laiku pavada daudzi pilsētnieki.
Nelielajos pagastos, kur cits citu pazīst un sveicina, tagad esot redzamas arī svešas sejas, bet meža takās divtik vairāk ļaužu, nekā bija līdz šim.
Līgatnes novada priekšsēdis Ainārs Šteins esot simtprocentīgi pārliecināts, ka liela daļa šo cilvēku vairs neatgriezīsies pilsētas birojos, jo būs sapratuši, ka strādāt var arī attālināti, dzīvojot vidē, kur ir svaigs gaiss, zaļi lauki un tīrs ūdens.
No pakalpojumu pieejamības viedokļa ārpus Rīgas esot teju viss, kas vajadzīgs dzīvošanai. Tā būšot iespēja arī vietējiem mājražotājiem, amatniekiem un citu pakalpojumu sniedzējiem, uzskata “Latvijas Avīzes” aptaujātie pašvaldību vadītāji.
Pirmā reakcija uz pilsētnieku ierašanos laukos gan bijusi rezervēta, atzina Pārgaujas novada priekšsēdis Hardijs Vents.
Viņa vadītajā pašvaldībā tika konstatēta saslimšana ar Covid-19. Kad šī ziņa parādījās, iedzīvotāji sākuši satraukti zvanīt uz domi neziņā, kā sevi pasargāt. Vadībai nav pieejama informācija par to, kurš ir saslimušais.
Taču nelielā pašvaldībā ir vieglāk to noskaidrot, skatoties, pie kuras mājas ik pa laikam piebrauc policija, kurai jāveic pārbaudes. Tad arī sapratuši, ka koronavīruss skāris nevis pašvaldības iedzīvotāju, bet gan rīdzinieku, kurš šo karantīnas laiku nolēmis pavadīt laukos.
Pie pludmalēm vairāk mašīnu
Ventspils novada Jūrkalnes iedzīvotāji arī satraukti zvanījuši uz pašvaldību, bet nemiera iemesls bijis cits – uz domi sūtīti video, kuros redzams, ka Jūrkalnes pludmales autostāvvietā ir vairāk mašīnu nekā vasaras sezonā, kad te atpūsties ierodas arī kaimiņvalsts Lietuvas iedzīvotāji, stāstīja Ventspils novada priekšsēža vietnieks Māris Dadzis. Jūrkalnē brīvdienu māju nav daudz – ap desmit.
“Mašīnas pie mājām redzu, bet cilvēkus pašus tikpat kā nesatieku. Taču viņi visi jau tagad ir mūsējie,” sacīja Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis, kurš pie cilvēku pieplūduma esot pieradis.
Tagad lielākās bažas ir, kas notiks pēc robežu atvēršanas ar Igauniju un Lietuvu, kuras iedzīvotāji vasarās pieraduši atpūsties pie jūras Latvijā.
Par rīdzinieku izvēli šo laiku pavadīt laukos M. Dadzis priecājas – viņš esot runājis ar kādu diriģentu, kurš savam kaimiņam atzinis, ka nedēļu jau te dzīvojot, bet līdz jūrai vēl neesot aizgājis. Uz to uzrunātais atbildējis: “Tad tu jau esi kļuvis par vietējo.”
Sāk aizmirst biroju dzīvi
Vidzemē aptaujāto cilvēku daļa uz laiku apmetusies vecāku mājās, savukārt citiem Līgatnē, bet – jo īpaši Vecpiebalgā – ir savas mājas, kur līdz šim vadītas nedēļas nogales un vasaras. Abos gadījumos nozīmīgs arī Rīgas tuvums.
Līgatnes novada priekšsēdis Ainārs Šteins gan neņemas prognozēt, kas notiks tagad, kad cilvēki sāk runāt par atgriešanos darbavietās, ko var secināt arī pēc pieaugošā bērnu skaita bērnudārzos.
Tad, iespējams, arī pilsētnieki gribēs braukt atpakaļ uz saviem Rīgas mitekļiem. Taču, viņaprāt, to gan šis laiks būs atklājis, ka var strādāt attālināti, kas ir gan produktīvāk, gan ekonomiski izdevīgāk.
Augstākā līmeņa vadītāji sāks apsvērt, cik racionāli ir uzturēt dārgus birojus, pieļāva A. Šteins.
Viņa meita ar draugu arī dzīvo ārpus pilsētas citā pašvaldībā, bet līdz krīzei stundu vadīja ceļā uz darbu, savukārt tagad abi strādājot mājās un visu varot izdarīt.
Līgatnes domes priekšsēdis domā – kā cilvēki kādreiz dzinās uz pilsētu un Pierīgu, tā tagad varētu notikt pretējais process un viņi sāktu atgriezties laukos.
Tas palielinātu arī pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet A. Šteins atzina, ka jau tagad ar Līgatni saistīti spēcīgi uzņēmēji, kas strādā citur, deklarējušies Līgatnē.
Līgatnes novada domē strādā arī arhitekte Dace Gradovska, pie kuras meitas ģimene ar trīs bērniem ieradās vēl tad, kad nebija noteikti ierobežojumi.
Arhitekte “LA” pastāstīja, ka mājā vietas visiem pietiek, jaunie jau pieraduši iepirkties vietējā veikalā, bet daudz izmantojot arī attālināto iepirkšanos. Mazdēlam bijusi sešu gadu jubileja, kurā viņš, izmantojot interneta saziņas programmas “Zoom” iespējas, vairākas stundas bijis kopā ar draugiem.
“Jaunieši jau ir pamanījuši tās priekšrocības, kas ir laukos, kur var braukt uz mežu staigāt, apskatīt jaunas vietas.
Man pašai reizēm iezogas doma, kā būs, kad tas viss beigsies,” atzina D. Gradovska.
Viņa reizi nedēļā aiziet uz domi un satiekas ar darbabiedriem, jo cilvēciskie kontakti ir vajadzīgi. To arī jūtot, ka lielie darbi pamazām krājas. Iedzīvotāji arī bija pieraduši, ka varēja atnākt uz domi izkratīt sirdi.
No šī viedokļa daudzus biedējot pašvaldību reforma, pēc kuras nebūs vairs, uz kurieni aiziet.
Vecpiebalga atver durvis
“Vecpiebalga atver durvis” ir plaša kultūras pasākumu programma, kas nedēļas garumā vasaras otrajā pusē ik gadu priecē simtiem Piebalgas viesu.
Šogad tā, iespējams, nebūs tāda kā agrāk, bet Vecpiebalga savas durvis atvēra jau martā. Agrā pavasarī dzīvība sākās vairākos desmitos skaitāmās vasaras mājās, kurās parasti pilsētnieki ierodas tikai jūnijā.
Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, Dizaina biroja H2E līdzīpašniece Inguna Elere kopā ar vīru Holgeru un astoņgadīgo meitu Piebalgas mājā ieradās pēc brauciena uz ASV, lai šeit nedēļu pabūtu pašizolācijā.
Tagad ģimene te vada jau astoto nedēļu. I. Elerei nemaz negriboties vairs uz Rīgu braukt un neesot arī bijusi tāda nepieciešamība.
Viņa “LA” apstiprināja, ka šis laiks ir atklājis – arī attālināti var pilnasinīgi strādāt, piedalīties sapulcēs, rīkot digitālās tikšanās, prezentēt projektus. “Kad septiņos vakarā beidz darbu, var iziet ārā, redzēt mainīgo dabu un priecāties, kā saplaukst koki.
Šis laiks parādīja, ka tas viss ir iespējams, un liks pārvērtēt paradumus, izstrādāt jaunus rīcības modeļus, kā strādāt nākotnē,” sacīja dizainere. Uz vaicāto, vai tiešām nepietrūkst nekā no Rīgā pieejamajām ērtībām, I. Elere atbildēja – te ir pat ekskluzīvā iespēja desmit minūšu ilgā pastaigā aiziet uz kaimiņmāju pēc svaigām vistu olām.
Tirgotājiem pieaudzis apgrozījums
Vecpiebalgas novada domes priekšsēdis Indriķis Putniņš jau aprīlī tviterī ierakstīja, ka laukos ir pieaugusi aktivitāte.
Pērn vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce kā vienu no pašvaldību reformas kritērijiem uzlūkoja “LMT” bāzes staciju tīkla fiksētos sakarus, kas norāda uz ekonomiskās aktivitātes centriem. Vecpiebalgai ir izredzes kļūt par tādu centru, ja par kritēriju ņem “LMT” tīkla noslogojumu, puspajokam pieļāva I. Putniņš.
Uz laukiem pārcēlusies arī viņa māsa ar ģimeni, kurā bērni turpinot attālināti mācīties, bet vīrs strādāt ar studentiem.
Pilsētnieku pārcelšanās uz Vecpiebalgu ir mainījusi vietējo dzīvi – tirdzniecības sektorā ievērojami pieaudzis apgrozījums, tagad ceturtdienās pie veikala “Top” ir mājražotāju tirdziņš, kāds agrāk te nav bijis.
Tirgotāji uz to sabraucot arī no citurienes. I. Putniņš neņēmās teikt, cik daudz ir to, kas pavada šo laiku laukos, bet viena kilometra rādiusā ap viņa dzimtas mājām vien esot kādas piecas ģimenes. Kāds kaimiņš izīrējot apartamentus, no kuriem viens jau uz trīs mēnešiem esot noīrēts.
Pašvaldības vadītājs neizslēdz, ka pēc gada, kad notiks pašvaldību vēlēšanas jaunajos novados, būs mainījušies cilvēku paradumi un daudz vairāk būs to, kas novērtēs iespēju dzīvot ārpus Rīgas un strādāt attālināti.
Tiklab citi, iespējams, būs noilgojušies pēc pilsētas dzīves un steigsies atpakaļ.
Viena mācība no šī laika gan paliks – nav nepieciešams tērēt degvielu un laiku, lai brauktu uz sēdēm vai sapulcēm Cēsīs un Rīgā, ja tikšanās ir iespējamas videokonferencē.
